Audzināšanas uzdevumi
Kritiskā domāšana
Spēja brīvi un patstāvīgi domāt, attīstīt kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmēt atbildīgu rīcību
Sevis apzināšanas
Pašizziņa, gribas audzināšana, pašpilnveide un pozitīva pašvērtēšana, pašaudzināšana mūža garumā
Brīvība
Iespēja realizēt savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību
Pašdisciplīna
Izpratne par pienākumiem un tiesībām, to ievērošanas sekmēšana
Cieņa
Cieņa pret dzīvību, sevi un citiem, veselības veicinošu un drošu paradumu izkopšana
Ģimene
Orientācija uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanu vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā
Piederība
Piederība Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratne par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās
Mērķtiecība
Mērķtiecība uz darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu
Nacionāla identitāte
Nacionālās identitātes veidošana, valstiskuma apziņas, lojalitātes Latvijas valstij, tās Satversmei un patriotismu
Sadarbība
Sadarbība izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsoniska līdzdalība demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā
Atbildība
Atbildība par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju
Darbības virzieni
Sevis izzināšana un pilnveidošana
Izglītojamo personības pilnveidošanā tiek pievērsta uzmanība viņu individualitātes fiziskās, psihiskās un sociālās attīstības līdzsvarotībai, atbildībai par savu rīcību, pozitīva, adekvāta paštēla un pašvērtējuma veidošanai. Šie audzināšanas aspekti veicina izglītojamā iekšējo harmoniju un pozitīvu pašizjūtu, īpaši jau 21.gadsimta sabiedrībā, kas balstīta uz spēju vispusīgi pilnveidoties, iejusties jaunos apstākļos, pieņemt sev labvēlīgus izaicinājumus un izprast konkurences būtību.
Piederība valstij
Nozīmīgo politisko, ekonomisko un sociālo pārmaiņu laikā izglītojamām jāspēj tikt galā ar ikdienas dzīves izvirzītajām prasībām. Ir nepieciešamas prasmes, kuras veicina saskarsmi un sazināšanos ar citiem cilvēkiem. Tiek akcentēta tādu prasmju izkopšana kā tolerance pret atšķirīgo, empātija (spēja iejusties un saprast citu cilvēku rīcību dažādās dzīves situācijās), efektīva komunikācija, darbība komandā, prasme risināt konfliktus. Prasmes ir cieši saistītas ar attieksmi, tādējādi attieksme pret citiem veido piederības izjūtu ģimenei, izglītības iestādei, sabiedrībai, iejūtību pret otru cilvēku, savstarpēju cieņu, morāles normu ievērošanu, atbildību un vēlēšanos dot savu ieguldījumu klases un skolas dzīvē. Tās ir būtiskie soļi ceļā uz valstiskās piederības izjūtas veidošanu.
Pilsoniskā līdzdalība
Sabiedrības ilgtspējīgās attīstības nodrošināšanā pilsoniskā līdzdalība ir tas izšķirošais priekšnosacījums, kurš ikkatram izglītojamām palīdz kļūt līdzatbildīgam par apkārtējiem procesiem, būt proaktīvam sabiedrisko un politisko notikumu veidotājam. Ilgtspējīga attīstība nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Attīstības izglītība jeb globālā izglītība veicina informētību un izpratni par to, kā notikumi pasaulē ietekmē indivīdu un kopienu dzīvi un kā mēs varam ietekmēt to, kas notiek pasaulē.
Karjeras izvēle
Karjeras izvēle ir atkarīga no izglītojamā personības īpašībām, interesēm, iespējām, iegūtās izglītības un sociāli ekonomiskās vides. Izglītības procesā karjeras atbalsta sistēmai ir jābūt tādai, kura palīdzētu izglītojamiem izprast un izzināt savas intereses un spējas, kā arī darba tirgus tendences un prasības, apgūt un attīstīt karjeras vadības prasmes. Šis darbs ir mērķtiecīgi organizēts visā izglītības procesā, tāpēc klases stundās tiek aktualizēti karjeras izvēles jautājumi.
Veselība un vide
Viens no efektīvākiem veidiem, kā pasargāt savu veselību un nenodarīt kaitējumu apkārtējai videi, apzinoties savas rīcības riskus un sekas, ir izglītība, kurā izglītības iestāde līdztekus ģimenei un sabiedrībai ir atbildīga par jaunās paaudzes veselību. Tādējādi izglītības iestāde iesaistās veselības veicināšanas un primārās profilakses darbā. Primārās profilakses mērķis ir cilvēka rakstura, gribas, attieksmes un dzīves prasmju veidošana, lai kritiskā dzīves situācijā viņš spētu izdarīt izvēli par labu veselībai, būtu gatavs risināt problēmas un pieņemt atbildīgus lēmumus. Nozīmīgi ir preventīvie pasākumi dažādu atkarību (smēķēšana, alkohola un narkotisko, psihotropo, kā arī jauno psihoaktīvo vielu lietošana, datoratkarība u.c.) profilaksei.
Drošība
Drošības jautājumu apguves uzdevumi ir palīdzēt izglītojamiem izprast to nozīmi savas un citu veselības un dzīvības saglabāšanā. Šo tēmu apguvē būtiskākais ir neaprobežoties tikai ar noteikumu zināšanu, bet gan veicināt noteikumu ievērošanu, to izpratni un attieksmes maiņu pret iegūto zināšanu pielietošanu praksē.
Izkopjamie un praktizējamie tikumi
Atbildība
Griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību
Centība
Čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk
Drosme
Izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā
Godīgums
Uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa
Gudrība
Māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē
Laipnība
Vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība
Līdzcietība
Attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts
Mērenība
Rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību
Savaldība
Pašregulācija, uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un cita cilvēka cieņu un brīvību
Solidaritāte
Savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem
Taisnīgums
Godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana
Tolerance
Iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas)