Brauciens uz Eiropas Parlamentu Strasbūrā
(2010.g. 14.-21.decembris)
14.decembris (Liene P., Rūta, Danute, Liene L.)
Izbraukšana no skolas piedzīvojumiem bagātajā braucienā bija paredzēta plkst.4.00 no rīta. Visi satraukti pulcējāmies skolas pagalmā. No Rūjienas izbraucām pusstundu vēlāk divu neparedzētu iemeslu pēc – šoferu aizkavēšanās un dažu vieglprātīgu skolēnu dēļ (neteiksim- kuru ), kuri bija aizmirsuši paņemt līdz dzimšanas apliecību. Paši neminētie skolēni gan domā, ka otrā iemesla dēļ nebija vajadzības aizkavēties, jo dzimšanas apliecības tā arī netika izmantotas.
Satraukuma pēc autobusā gulēja tikai retais. Daļa no mums iepriekšējā vakarā nemaz nebija gājuši gulēt. Līdz Polijai šaubu, ka nāktos gulēt autobusā, nebija. Iebraucot Polijā, sākās izmisums. Jau uz robežas nācās gaidīt, lai tiktu Polijā. Viesnīcā bija paredzēts ierasties ap plkst.10 iem vakarā. Ap pusnakti jau bija skaidrs, ka nakti vajadzēs pavadīt autobusā….
15.decembris (Gundega, Nauris, Kristaps, Ralfs)
Šī diena aizsākās Polijā. Lai gan mums jau iepriekšējās dienas vakarā vajadzēja atrasties siltās un ērtās istabiņās, mēs vēl joprojām atradāmies autobusā.
Ārā sniga sniegs, kas varēja apgrūtināt braukšanu, taču tas nesniga tik stipri, lai būtu par iemeslu tādiem sastrēgumiem, kādus mums nācās piedzīvot. Ja jautātu, ar ko šī diena asociējas, tad domāju, ka lielākā daļa atbildētu, ka ar stāvošām „fūrēm”. Šajā dienā tika uzstādīts mūsu personīgais „ātruma” rekords. 8 stundās veicām 20 km lielu attālumu, kas nozīmēja, ka mūsu vidējais ātrums bija ~2,5 km stundā. Nakts tika pavadīta autobusā, lielākā daļa to pavadīja snaužot, ik pa laikam varēja dzirdēt tādas frāzes kā: ”mēs taču esam tieši turpat kur pirms divām stundām”, „vai tā ir tā pati mašīna, nu tur, mums priekšā?”. Šajā dienā tika uzstādīts arī cits rekords. 15. decembris bija diena, kurā visvairāk bija dzirdams: „Skolotāj, cik vēl tālu?” Laiku autobusā pavadījām snaužot, ēdot, dziedot, klausoties mūziku, spēlējot UNO, sarunājoties.
Kad sapratām, ka pirmajā viesnīcā nav vairs nekādas jēgas ierasties, kas notika aptuveni pulksten 10os nākamajā dienā, izlēmām turpināt ceļu līdz mūsu nākamajai viesnīcai Vācijā. Izbraucot no Polijas, mēs savām acīm vērojām neticami garu sastrēgumu. Mūsu šoferi apgalvoja, ka tas bija ~44 km garš. Iebraucot Vācijā visi palikām nedaudz mundrāki, jo ātrums un ceļa kvalitāte tur bija ievērojami labāka, kas nozīmēja to, ka mums nebūs jāpavada vēl viena nakts autobusā. Viesnīciņā ieradāmies ap pl. 21:00. Visi bijām priecīgi par iespēju kārtīgi izgulēties un palīst zem karsta ūdens.
Tieši šīs dienas gaitā mēs viens otru iepazinām labāk. Un, sākot ar šo dienu, aizsākās mūsu „vienotie jociņi”.
16. decembris (Roberts, Jānis B., Juris, Dairis)
16.decembrī mēs pamodāmies viesnīcā Baireitā, Vācijā. Mēs - Roberts, Dairis, Juris un Jānis pamodāmies plkst. 7.30 un nezinājām pēc kāda laika, lai dzīvojam - Latvijas vai Vācijas. No viesnīcas mēs izbraucām plkst. 9.56. Mēs devāmies no Baireitas uz Nirnbergu. Tur apmeklējām Ziemassvētku tirdziņu un arī vecpilsētu. Tad devāmies no Nirnbergas uz Strasbūru. Strasbūrā ieradāmies plkst. 20.05 pēc Vācijas laika, bet viesnīcā plkst. 21.18. Plkst. 21.45 devāmies uz konferenču zāli, lai kopējās diskusijās izlemtu, kā tieši prezentēt savu valsti un skolu Eiropas Parlamentā. Uzdevums bija diezgan sarežģīts, jo prezentācijai bija dota tikai 1 minūte, bet pateikt gribējās ļoti daudz! Šim svarīgajam uzdevumam izvēlējāmies atbilstošus runātājus - Jāni Burvi un Lieni Pētersoni.
17.decembris (Maija, Līga, Zane, Liene)
17. decembra rīts sākās ar lielu satraukumu, jo bija pienākusi ceļojumu nozīmīgākā diena, kad bija jādodas uz Eiropas Parlamentu. Daži no mums jau viesnīcā izmēģināja, kā pareizi piekrītoši pamāt ar galvu un izveidot pēc iespējas nopietnāku sejas izteiksmi. Un tad jau bija jādodas ceļā.
Pēc neliela brauciena pa Strasbūras ielām un īsa gājiena, kurā varējām novērot, kā citu valstu pārstāvji gatavojas svarīgajam pasākumam, mazgājot zobus ar tikko uzkritušo sniegu svaigā gaisā, mēs pirmo reizi dzīvē stāvējām aci pret aci ar milzīgo Eiropas Parlamenta ēku. Lai gan sākumā šķita, ka šī diena būs garākā un mokošākā, tomēr laiks Parlamentā pagāja nemanot (laikam jau pateicoties jauniegūtajiem draugiem). Ļoti interesanta mums šķita sagādātā spēle, kaut gan sākumā īsti nesapratām, kā pareizi tā jāspēlē. Spēlē bija jāsadalās grupiņās pa 4, kur katram dalībniekam bija jābūt no citas valsts un kopīgi jāizpilda tests par Eiropu, kurā katrs jautājums bija uzdots citā valodā.
Dienas noslēgumā pēc Eiropas Parlamenta apmeklējuma pabijām Strasbūras Ziemassvētku tirdziņā, kurā, kā jau ierasts, jaucās piparkūku un karstvīna smaržas. Strasbūras vecpilsēta pārsteidza ar krāšņi rotātām mājām – sirsniņas, lācīši, ziedu un lampiņu vītnes, rūķīši ar dāvanu maisiem, zvaigznes un daudz citu rotājumu bija piestiprināti pie palodzēm un radīja patiešām krāšņu Ziemassvētku sajūtu!
18. decembris (Karīna, Alīna, Jānis, Svens)
Šī diena iesākās ar lielu paku Haribo lācīšiem un vairākām vārda dienas dziesmām, kuras tika dāvātas vienīgajam jubilāram ceļojumā Kristapam. Pēc apsveikšanas devāmies ceļā uz Štutgarti. Tajā mēs redzējām dažādu automašīnu marku uzņēmumus. Īpaši izcēlās Mercedes-Benz ar vēl nepabeigto arēnu un moderno muzeju, kuru mums bija iespēja apmeklēt. Muzejam bija 9 stāvi, katrā no tiem bija izstādītas automašīnas – no ražošanas pirmsākumiem līdz mūsdienām. Dažās no tām varējām arī iekāpt un sajust tās no iekšpuses. Daži drosmīgākie no mums izmēģināja muzejā esošo simulācijas spēli, kurā varēja iejusties autovadītāja lomā.
Pēc muzeja apmeklējuma visi bijām manāmi izsalkuši, tādēļ devāmies meklēt kādu pārtikas veikalu. Pēc vairākiem mēģinājumiem, kļūdas dēļ iebraucām kādā lielā mēbeļu veikalā un tāpēc domājām turpināt meklēšanu, taču mūs sagaidīja liels pārsteigums. Kāda sieviete, dzirdējusi latviešu valodu, pienāca mums klāt un vēlējās palīdzēt. Labi, ka Gundega saprata, ka aiz stiprā akcenta slēpjas latviešu valoda. Tā nu ar šīs latvietes palīdzību mēs beidzot dabūjām ēst.
Dienas noslēgumā mēs ieradāmies nākošajā naktsmītnē, Inzell – nelielā pilsētiņā Vācijā netālu no Austrijas robežas. Kad ieraudzījām vietu, kurā mēs paliksim, viss autobuss skanēja ar līksmiem izsaucieniem, jo mazais hotelis bija kā no pasakas un skats aiz tā, kā no apsveikuma kartiņas. Vēl pilnai laimei atlika tikai apmeklēt vietējo krodziņu, kurā ēdiens bija fantastisks un cilvēki - neparasti sirsnīgi. Arī paspējām iekrist Vācijas milzīgajās sniega kupenās un aizmigt pie baisas filmas.
19. decembris (sk. Tatjana, Karīna, Ina)
Pamošanās Inzell kalnu pansijā „Gästehaus Erika”, kas ir tik ļoti mājīgs un patīkams. Paveroties pa istabiņas logu vai izejot uz balkona, skatam pavērās sniegotie jumti un milzīgie sniegotie Alpu kalni, skats bijā kā no gleznas vai pasaku grāmatas. Brokastis. Pansija īpašnieks mūs ļoti jauki pavadīja prom braucot! Šīs dienas galamērķis -Austrijas galvaspilsēta Vīne. Pa ceļam dienas gaitā Mocarta dzimtās pilsētas Zalcburgas apskate.
Zalcburgā uzkāpām Mūku kalnā - 11.gs. celtajā Hoenzalcburgas cietoksnī, kurš atrodas klints virsotnē, lai redzētu Zalcburgu un tās apkārtni no putna lidojuma augstuma. Eiropā tas ir gandrīz vai dižākais cietoksnis. Augšā līdz cietoksnim kāpām pa tūristu kalnu taku un baudījām skaistās ainavas visapkārt. Lejā nobraucām ar funikulieri, jo visi bijām piekusuši no kāpšanas kalnā.
Bijām pastaigāt pa Zalcburgas tirdziņu, kas vairāk domāts tūristiem un atpūtniekiem.
Nosaluši un noguruši devāmies uz autobusu, lai brauktu tālāk. Ceļā mūs pavadīja Alpu kalnu grēdas, kas stiepās ceļa abās pusēs. Kalnu sniegotās virsotnes apspīdēja spoža saule, un mēs vērāmies kalnos visā to skaistumā.
Vēlme bija arī apskatīt sāls raktuves, bet, par prieku lielākai daļai braucēju, tās bija slēgtas.
Vakarā iebraucām Vīnē, kur nakti pavadījām jauniešu viesnīcā un gaidījām nākošās dienas braucienu.
20. decembris (Kārlis, Salvis)
Jauniešu viesnīcu Vīnē vairāk gan gribētos saukt par kopmītnēm. Milzīga daudzstāvu ēka ar neskaitāmiem koridoriem, milzīgiem foajē. Jau agri paēduši brokastis, braucām uz Vīnes centru, lai apskatītu svarīgākos Vīnes vecpilsētas kultūrvēsturiskos objektus. Laika nav daudz – šodien jātiek līdz Polijai, tāpēc mēģinām visi ātrā solī tikt līdz mūsu gidei - skolotājai Mārai.
Pirmais, ko ieraugām, ir Jaunais Rātsnams, pie kura skvērā esošie koki ietērpti Ziemassvētku rotā. Skaisti! Tālāk, ielas otrā pusē, paveras milzīgā Hābsburgu dinastijas pils. Ērģeļu skaņas ievilina mūs Augustīniešu skaistajā, baltajā baznīcā, kā uzzinām vēlāk, tā ir slavena ar to, ka te laulājies Bonaparts Napoleons.
Pašā vecpilsētas centrā ieraugām vareno Stefana katedrāli, kura no citām atšķiras ar savu krāsaino dakstiņu jumtu.
Esam radījuši sev priekšstatu par Vīni, un tālāk jau ceļš mūs ved mājup. Pa ceļam cauri Čehijai varam vērot vīnogulāju audzes, ābeļdārzus, vēja ģeneratoru parkus.
Nakšņojam Polijā viesnīcā „Fox”.
21. decembris (skolotājas – Māra, Anda)
Pēdējā mūsu brauciena diena. Izbraucām diezgan agri, jo ļoti tāls ceļš priekšā, Jātiek cauri visai Polijai, kas ir pietiekoši sarežģīti un neprognozējami, un Lietuvai.
Autobuss jau bija manāmi apnicis, un gribās ātrāk mājās.
Lai īsinātu laiku un mazliet apkopotu visu braucienā redzēto, organizējām viktorīnu. Mums par lielu prieku, uz visiem jautājumiem, gan vēsturiskajiem, gan ģeogrāfiskajiem, gan sadzīviskajiem, skolēniem ir gatavas atbildes. Prieks par to! Dažas atbildes jau izskanēja pirms jautājums nolasīts līdz galam, piemēram, kurš latvietis pirmais 2010.g 19.decembrī nobrauca no stāvākā Zalcburgas apkārtnes kalna fotokorespondentu ielenkumā? vai - kurš brauciena 5. dienā bija vislaimīgākais?
Apkopojām arī brauciena raksturīgākos teicienus un jautājumus. Tie ir:
- Cik vēl km jābrauc?
- Cik vēl tālu līdz viesnīcai?
- Kādā pilsētā mēs esam?
- Kādā valstī mēs esam?
- Kad būs zaļā pietura?
- Cik ilgi jāstāv?
- Pa cik jāguļ?
- Ta pat pa māj!
- Ej tu no!
Tāpat pa autobusu ir pagājusi visa diena, un vēlā vakarā ar lielām gavilēm šķērsojam Lietuvas – Latvijas robežu. Visi steidzam ziņot saviem mājiniekiem, ka esam laimīgi Latvijā.
Ceļojums ir bijis garš, bet esam guvuši daudz skaistus iespaidus dažādās Vācijas, Francijas un Austrijas pilsētās, analizējuši savas zināšanas par Eiropas jautājumiem, izvērtējuši savas angļu valodas zināšanas un diskutēšanas prasmes, mācījušies sadzīvot arī stresa situācijās.
Paldies visiem brauciena dalībniekiem par pašdisciplīnu, sapratni un brīnišķīgo kompāniju!
GALERIJA
FOTOKOLĀŽAS
