17. maijā Jānis Ivo Landrāts, Rūdolfs Zariņš, Aldis Pivars, Reinis Šķiņķis, Alberts Leska, Matīss Builis un Klāvs Kristiāns Sproģis piedalījās "Saules kausā 2014", kur kopā ar citiem Latvijas skolu skolēniem izmēģināja pašu konstruētos saules enerģijas auto un laivu modeļus.

GALERIJA

Jau otro gadu tika organizēts skolēnu konkurss „DARINI KALENDĀRU’!”, aicinot ar interaktīvo tāfeli veidot zīmējumus par tēmu „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta”. Konkursam kopumā tika pieteikti 238 darbi, ko darinājuši  skolēni no visas Latvijas vecumā no 7 līdz 18 gadiem, pārstāvot 42 dažādas izglītības iestādes, tajā skaitā arī Rūjienas vidusskolu. Konkurss notika, izglītības uzņēmumam LIELVĀRDS un  tehnoloģiju uzņēmumam LIELVĀRDS IT sadarbojoties ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, nodibinājumu “RĪGA 2014”, kā arī ar Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju. Konkursa žūrijas darbu vadīja gleznotāja Ilze Avotiņa. Labākie darbi tagad apkopoti īpašā kalendārā, kas pieejams limitētā tirāžā un iegūstams kā Rīgas pilsētu reprezentējošs dāvinājums.

2014. gada janvārī  visi konkursa uzvarētāji, kā arī skolotāji bija aicināti uz svinīgu noslēguma pasākumu un laureātu apbalvošanas ceremoniju Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā (no Rūjienas vidusskolas šajā pasākumā piedalījos es, Samanta Engere, un skolotāja Līga Āboltiņa –Žīgure)  .

Apbalvošanas sākumā visi dalībnieki saņēma pateicību par piedalīšanos, kā arī pāris komplimentus no žūrijas. Pirmie tika apbalvoti to zīmējumu autori, kuru darbi veido kalendāra mēnešu lapas (tajā skaitā apbalvoja arī mani, jo mans darbs atrodams jūlija mēneša lapā). Pēc tam tika pasniegtas žūrijas simpātiju balvas.

Īpašu pārsteigumu mums visiem sagādāja muzeja gids, kurš veda  mūs ekskursijā pa muzeju un ik pa laikam lika mums pasmieties par saviem jokiem.

Interaktīvo zīmējumu konkursu „DARINI KALENDĀRU!” plānots īstenot arī 2015. gadā, un jaunais konkursa pieteikums tiks izsludināts jau šī gada nogalē, aicinot radīt jaunus zīmējumus un integrēt mūsdienu izglītības tehnoloģijas ikdienas mācību procesā.

Samanta Engere, 8.a klase

14. februārī kultūras namā notika Rūjienas vidusskolas Valentīna dienas balle „Par mīlestību var runāt arī tā”. To organizēja skolēnu pašpārvalde. Arī mūziku nodrošināja paši skolēni.

Katra klase sagatavoja priekšnesumu, protams, arī mana klase sagatavoja dziesmu ar nosaukumu „Cup song”. Pēc visu klašu priekšnesumiem bija diskotēka, spēles un loterija. Diskotēka bija jautra, skanēja dažāda  žanra dziesmas, bija gan pazīstamas, gan nepazīstamas melodijas. Spēles arī bija jautras, piemēram,  vienam dalībniekam ar kakla palīdzību  bija jāpadod apelsīns otram. Bija arī spēle, kuru rīkoja 10.klase. Loterijā mans veiksmes skaitlis bija 51. Un es laimēju šokolādes Salaveča figūru. Bija arī galvenā balva-spēļu lācītis.

Jautāju organizatoriem par to, kā radās doma par šādas balles nepieciešamību, jo pirms tam trīs gadus Valentīna dienā skolā notika tirgus un citas izdarības, saistītas ar šiem svētkiem. Amanda Bērziņa, skolēnu pašpārvaldes vadītāja, sniedza man šādu atbildi: „Bijām plānojuši organizēt Ziemassvētku balli, taču šis nodoms dažādu apstākļu dēļ nerealizējās, tāpēc nolēmām, ka balle būs nākamajos tuvākajos svētkos, un tas ir-Valentīna dienā.”Viņa arī norādīja, ka šāda veida pasākumu skolēnu pašpārvalde organizējusi  pirmo reizi, tāpēc ar padomu dāsni palīdzējusi direktora vietniece Alda Jansone. Tāpat paldies sakāms kultūras nama kolektīvam par telpām, skaņu aparatūras pārzinim Kasparam Berklāvam, kā arī dīdžejam Uldim Burvim un 10. klases meitenēm Sabīnei un Sindijai par gaismošanu.

Izvērtējot pasākumu, Amanda ir pārliecināta, ka „viss plānotais pamatā izdevās”, un piebilst, ka „vienmēr jau būs kāds apmeklētājs, kam kaut kas nepatiks un kurš būs skeptisks”.

Pēc pasākuma aptaujāju arī 73 skolēnus, un 47, lielākā daļa,  atzīst, ka ballīte viņiem ir patikusi, savukārt tikai vienam  pasākums nepatika, bet 25 domā, kas tas varēja būt labāks.

Daži skolēni izteica priekšlikumus, kā labāk organizēt šādu pasākumu:

1.Skolēniem uz šo pasākumu jāierodas svinīgā apģērbā.
2.Lai šie pasākumi ātrāk sāktos un vēlāk beigtos.
3.Lai katram būtu iespēja  iet uz skatuves dziedāt vai dejot (tāda iespēja jau  tika dota visiem skolēniem, gatavojot priekšnesumu, aut. piez.).
4.Katra klase lai izdomā kādas jautras aktivitātes pārējiem dalībniekiem.

Džūlija Anna Avota, 6.a klase

GALERIJA

Marta sākumā Rūjienas vidusskolas 10. klasē  viesojās jaunieši no trim dažādām Eiropas valstīm: Hosē Barba Soler no Spānijas, Anna Strauss no Apvienotās Karalistes un Antonija Tomas no Horvātijas. Hosē apgūst fizioterapeita profesiju, Anna ir sociālā darbiniece, bet Antonija - jūras inženiere.

Viņi visi šobrīd izmanto tās iespējas, ko sniedz iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā,- iegūst sociālu un profesionālu pieredzi, kā arī veido jaunus sociālus kontaktus, iepazīstot Latviju un latviešus. Hosē, Anna un Antonija ir brīvprātīgā darba veicēji Rūjienas Senioru mājā, tāpēc kopā ar viņiem bija arī Senioru mājas Dienas centra vadītāja Sandra Krastiņa. Tikšanos organizēja klases audzinātāja Alda Jansone sadarbībā ar Jauniešu centra vadītāju Dainu Rozi.

Ciemiņi mums nedaudz pastāstīja par savu valsti, kultūru un dzīvesveidu, un  viņu stāstos mēs klausījāmies ar lielu interesi.

Vissaistošākais  mums šķita Hosē stāsts par Spāniju. Mūs pārsteidza tas, ka Spānijā cilvēki tikai pēc plkst 23:00 sāk tā pa īstam atpūsties,-dodas ārā un ballējas līdz pat plkst 6:00 no rīta, un tā tas notiek no ceturtdienas līdz pat svētdienai. Runātājs atzina, ka spāņi pēc dabas ir ļoti slinki cilvēki. Hosē mums pastāstīja, ka viņam ļoti patīk Latvija, un viņu nemaz nebiedē tas, ka ziemā pie mums var būt pat -30 grādu sals. Hosē patīk Latvijas daba, īpaši meži, jo Spānijā koku ir maz un zeme ir tuksnešaina. Viņiem ir arī savs vulkāns Tenerifes salā. Spānijas pilsētā Pamplonā katru gadu notiek vēršu skrējiens un cīņas, kas ilgst nedēļu. Asiņaino izklaidi vēro ne tikai vietējie, bet arī tūristi no Ķīnas un Japānas, tomēr arvien aktīvāk  pret šo vardarbīgo tradīciju  iebilst dzīvnieku aizstāvji, tādēļ daudzviet Spānijā vēršu skrējieni jau ir aizliegti. Arī pats Hosē ir pret šādu nežēlīgu dzīvnieku mocīšanu. Jautāts par cenu salīdzinājumu  pārtikai un dzērieniem, Hosē atzina, ka Spānijā pārtika un dzērieni ir daudz dārgāki nekā Latvijā. Viņš labprāt gribētu dzīvot Latvijā, jo Latvija ir skaista zeme, bet pirms tam viņam ir jāpabeidz studijas.

Savukārt Antonija dzīvo Horvātijas pilsētā Splitā, kas atrodas Adrijas jūras krastā. Viņas zemē cilvēki esot atvērti un daudz runā. Horvāti satiekoties parasti apskaujas un viens otram pavaicā, kā klājas. Horvātija salīdzinoši ir jauna valsts, jo kādreiz tā ietilpa Dienvidslāvijas sastāvā līdzīgi  kā Latvija Padomju Savienībā.

Annas iespaidīgākais notikums dzīvē ir bijusi  tikšanās ar Lielbritānijas karalieni Elizabeti II. Annas māte toreiz strādājusi kādā Lielbritānijas universitātē, un karaliene Elizabete II bija apmeklējusi šo universitāti. Tā Annai radusies iespēja pasniegt  karalienei ziedus, kaut pašai sniedzējai  tad bija tikai divi gadi. Diemžēl daļa Lielbritānijas sabiedrības uzsaka, ka karaļnama uzturēšana ir lieka valsts naudas izšķērdēšana.

Anna mums atklāja, ka Lielbritānijas ziemeļos dzīvojošie cilvēki ir priecīgi un atvērti, bet dienvidos dzīvo cilvēki, kas ir nerunīgi un  vienmēr ar kaut ko nav  apmierināti. Viņa norādīja, ka šajā ziemā Lielbritānijā ir plosījušās daudzas vētras, kas atnesušas lielus postījumus, un Anna  pati ir piedzīvojusi arī varenus plūdus. Runātāja pastāstīja par dažām Lielbritānijas slavenībām, kas plaši pazīstamas visā pasaulē, piemēram, par slaveno britu komiķi Misteru Bīnu.

Sarunas laikā no mūsu ciemiņiem  staroja draudzīgums un labestība. Man bija patiess prieks iepazīt šos jauniešus, jo tagad viņi ir arī mani draugi.

Jānis Pelcis