10. klases skolēni mācību gada sākumā devās pārgājienā uz Rūjienas muižu, lai tuvumā aplūkotu metālmākslinieka Andra Dukura skulptūru „Aizbraucējiem” , kas ir metālā iekausēts latviešu dzejnieces Ingas Gailes dzejolis. Skulptūra novietota ceļa malā, tā ir apjomīga, un ir mazliet dīvaini lasīt vārdus, skatoties debesīs,- burti ņirb gar acīm. Skolēni tekstu lasīja skaļi, katrs pa 4 vārsmām, tad pārrunājām, ko esam sapratuši. Dzejolī liriskais „Es” aicina lasītāju novērtēt savas zemes skaistumu, dzīvot pieticīgāk, pārvarēt grūtības un nebraukt prom no Latvijas. Diemžēl centrālās statistikas dati ir skarbi -vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums ir 23-31 gadu vecuma grupā (vairāk nekā 14%), kas ir skaidrojams ar grūtībām atrast darbu Latvijā pēc izglītības iegūšanas, tādējādi spiežot jauniešus doties darba meklējumos ārpus valsts. Pēc diskusijas par to, kāpēc palikt Latvijā, jaunieši centās rast atbildes uz liriskā „Es” jautājumu: „Kas ir tavs uzdevums šajā valodā, šajā zemē?”

Monta: „Būt taisnīgai un godīgai.”

Iveta: „Dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un piedzīvot visu, kas ir atļauts.”

Aira: „Mans uzdevums ir palikt Latvijā.”

Jānis Berkolds: „Mans uzdevums - būt vienam no Latvijas ekonomikas veidotājiem, būt vienam no latvisko tradīciju kopējiem.”

Jānis Pelcis: „Mans uzdevums ir vienot to sabiedrības daļu, kas ir sadrumstalota.”

Diāna: „Mans uzdevums ir aizstāvēt Latviju.”

Sabīne: „Dzīvot un būt Latvijas patriotei.”

Sindija: „Mans uzdevums –pavadīt Latvijā bērnību un jaunību un iegūt izglītību.”

Andris Ķīkulis: „Mans uzdevums ir iekopt labības laukus, radīt darbavietas, izveidot ģimeni un turpināties savos bērnos.”

Edgars: „Dzīvot, mācīties un strādāt Latvijā.”

Laura: „Mans uzdevums ir darīt labu sev, citiem, valstij.”

Matīss: „Palikt Latvijā un turpināt savu dzimtu.”

Madara: „Mans uzdevums ir dzīvot, elpot, strādāt Latvijā.”

Andris: „Rast risinājumus problēmām.”

Ģirts: „Mans uzdevums –palikt dzimtajā zemē.”

Druvis: „Savu sapni-kļūt par policistu Amerikā, realizēšu tepat Latvijā.”

10. klases skolēni  septembra vidū  devās mācību ekspedīcijā uz Rūjas skolu. Šajā ekspedīcijā mēs uzlabojām savas zināšanas dabaszinībās, iepazinām tuvāk viens otru un lieliski atpūtāmies.

Ceļu no Rūjienas vidusskolas līdz Rūjas skolai mēs mērojām ar kājām, un mūsu galvenais uzdevums gājiena laikā bija noteikt un pierakstīt augu un koku sugas, kā arī būt vienotiem un palīdzēt katram, kuram bija radies kāds jautājums. Kad bijām nonākuši galā, mēs iekārtojāmies, papusdienojām. Tad prezentējām pa ceļam paveiktos uzdevumus un veicām „Autogrāfu medības”. Izrādījās, ka klasē nav neviena skolēna, kurš būtu vienīgais bērns ģimenē. Tad veicām pētnieciskos darbus bioloģijā un fizikā. Pētnieciskos darbus mēs izpildījām ļoti labi. Skolotāji bija apmierināti, un arī paši bijām priecīgi par paveikto.Pēc padarītā darba mums bija neliela atpūta, kuras laikā, kā jau katrā ekspedīcijā, notika jautrības, un šoreiz klases zēni meitenēm pa logu izmeta matračus. Protams, meitenes ar to nesamierinājas un dažādos veidos centās viņiem atriebties. Tas viss turpinājās, līdz zēni vēlējās slēgt pamieru. Pēc kāda laika mūs apciemoja sporta skolotājs un organizēja  dažādas  spēles. Šajās spēlēs uzvarēja meiteņu komanda ar kapteini Jāni. Zēni ar šādu rezultātu nevarēja samierināties un izdomāja, ka vajag ūdens kaujas. Tā, dabūjuši spaiņus, viņi aplēja visus, kas gadījās ceļā. Beigas izvērtās tā, ka paši zēni viens otru arī aplēja. No šīm ūdens kaujām izdevās izvairīties Madarai, Laurai un Edgaram. Vēlāk, kad ūdens kaujās cietušie bija pārģērbušies, mēs devāmies vakariņot. Pēc tam mēs varējām doties pie ugunskura, lai sasildītos. Pie ugunskura tika runātas jaukas un interesantas lietas, kā arī spoku stāsti. Kad viss bija pārrunāts, tad devāmies atpakaļ uz skolu, kur visu nakti negājām gulēt. Protams, ar tiem, kuri bija aizmiguši, tika izspēlēti dažādi joki. Pienaca rīts, un laiks bija celties tiem, kuri nakti bija pavadījuši miegā. Kad visi bija pamodušies, mēs sakārtojām savas mantas, un devāmies visi kopā pabrokastot. Pēc tam devāmies izstaigāt Rūjienas novada kultūrvēsturisko dabas taku, kur varēja redzēt vecas mājas, riju, pirti un vairāk iepazīt dabu. Kad tas bija izdarīts, mēs pateicāmies gidiem, Jeru pamatskolas skolēniem,  un devāmies atpakaļ uz skolu. Papusdienojām, un tad jau bija pienācis laiks doties mājās.

Šajās divās dienās mēs ieguvām ļoti daudz: zināšanas, lieliskas emocijas un  tuvāk iepazinām viens otru. Noteikti neviens nenožēlojam, ka devāmies šajā ekspedīcijā.

Laura Mellupe un Laura Siliņa

GALERIJA

23.oktobrī  mēs, 10.klase, devāmies mācību ekskursijā uz Rīgu. Rīgā mēs apmeklējām Latvijas Televīziju, kur gide mums stāstīja gan par Latvijas Televīzijas vēsturi, gan izvadāja pa dažādu raidījumu uzņemšanas studijām. Pulksten 15:00 mūs jau gaidīja Medicīnas muzeja gide, kopā ar viņu piedzīvojām pamācošu un ļoti interesantu ekskursiju, kas ļāva vairāk uzzināt par medicīnas vēsturi un rašanos. Pēc  ekskursijas pa Medicīnas vēstures muzeju  mums tika dots brīvais laiks, to, protams, izbaudīja visi. Pēc brīvā laika sākās ekskursijas jautrākā daļa- mēs devāmies uz arēnu „Rīga”, lai klātienē vērotu komandu „Dinamo Rīga” un „Maskavas CSKA” hokeja spēli.

Visus kā vienu mūs pārņēma atbalstīšanas gars, un kliedzām tā, ka pēc tam parunāt varēja vienīgi čukstus. Daži atbalstīja, daži sēdēja klusi un vēroja, bet gan jau domās viņi bija par uzvaru. Tieši šī diena komandai „Dinamo Rīga” izrādījās veiksmīga, un viņi uzvarēja. Pēc uzvarētās spēles devāmies uz arēnas aizmugures ieeju, lai iegūtu mūsu hokejistu autogrāfus un ar viņiem nofotografētos. Emocijas pēc spēles bija tik spēcīgas, ka pat mājupceļā izkliedzām dažādus „Dinamo” saukļus. Es visu klasesbiedru vārdā droši varu teikt, ka mums visiem to gribētos atkārtot. Un  paldies mīļajai audzinātājai Aldai Jansonei, ka viņa atbalstīja  mūsu ideju doties uz Rīgu. Pati audzinātāja ar mums hokejā nebija, bet devās uz Dailes teātri ,lai noskatītos kādu sev interesējošu izrādi. Toties mēs zinām, ka arī  viņa turējāt īkšķus par „Dinamo Rīga”.

Diāna Beireša

Mēs, desmitās klases skolēni, vēlamies dalīties savās izjūtās par Aristoteli. Aristoteļa nedēļa mūsu skolā  notika no 23.septembra līdz 26.septembrim. Tā mums, desmitajiem, bija piedzīvojumiem pilna nedēļa. Pirmdienā mums nācās pārģērbties par biznesmeņiem, otrdienā bija disko tēma, trešdien iejutāmies raganu un burvju ādā, bet ceturtdienā zēni pārģērbās par meitenēm, bet meitenēm -par puišiem. Ceturtdienas vakarā notika nakts trasīte, par kuras saturu vienpadsmitie bija ļoti rūpīgi padomājuši,- bārā mūs pacienāja ar dīvainas izcelsmes kokteiļiem, frizētavā lika matu maskas, braucām no slidkalniņa un ēdām vakara zupu.  Vakara noslēgumā, piedaloties pašam Aristotelim, mums bija jādod zvērests, kas skanēja šādi:

"Es, 10. klases skolnieks/skolniece,

Svinīgi apsolos

Celt un nest Rūjienas vidusskolas godu

Un vārdu. Vecākās klases

(it īpaši 11-tos), kā arī skolotājus

Un skolas darbiniekus

Godā turēt. Nelēkt ārā pa logu,

Nezagt bumbas, nestaigāt pa jumtu.

Vienmēr palaist mīļos 11-tos skolas kafejnīcā pa priekšu,

Kā arī izlīdzēt 11-tajiem, ja maciņš tukšs,

Būsim kulturāli, bezgala patriotiski

Un visādi citādi lieliski

Un paklausīgi vidusskolēni,

Svēti apsolāmies cienīt un kalpot 11-tajiem

Un Rūjienas vidusskolai.

Mūžīgi mūžos!

Forever and always! "

Nu ko, tagad esam īsti vidusskolēni. Tā bija viena no labākajām pieredzēm mūsu jauno vidusskolēnu dzīvēs. Paldies 11. klases skolēniem un audzinātājai  Līgai Stupelei par garšīgo kliņģeri un silto tēju pasākuma izskaņā.

GALERIJA