Erasmus+ projekta HEART darbība Rūjienas vidusskolā turpinās. No otrā brauciena šajā mācību gadā, kas notika no 9. līdz 15.februārim Somijā, Lappeenrantas pilsētā, jau esam atgriezušies, un vēlamies dalīties ar spilgtākajiem iespaidiem. Pavisam bijām pieci Rūjienas vidusskolas dalībnieki - skolotājas, Māra Guna Dreimane un Monta Brīnuma, un skolēni - Līva Strazdiņa, Nikoleta Meirēna un Jēkabs Zemītis.

Šīs vizītes galvenie mērķi bija iepazīstināt projekta dalībvalstu komandas (Latvija, Somija, Vācija, Francija, Spānija un Grieķija) ar katras valsts nacionālajiem tautas tērpiem, kā arī iepazīt tuvāk Somijas kultūru un tās kultūrvēsturisko mantojumu.

Rūjienas vidusskolas komanda. No kreisās: Monta Brīnuma, Māra Guna Dreimane, Nikoleta Meirēna, Līva Strazdiņa, Jēkabs Zemītis.

 

Pirmdiena, 10.februāris.

Pirmajā dienā mums parādīja skolu, spēlējām spēles un sākām runāt par mākslas darbu, ko zīmēsim uz vienas no skolas sienām. Jēkabs un Nikoleta bija sagatavojuši prezentāciju par Latviju, ar kuru iepazīstināja somu skolēnus trīs klasēs un ar katru reizi stāstīt bija arvien labāk un drošāk. Pēc tam mūs ar autobusu izvadāja pa Lappeenrantas pilsētu, jo laiks mūs nelutināja, un dienas beigās parādīja ļoti skaistu koka baznīcu, kas atrodas Lappeenrantas centrā. Tad mums bija nedaudz brīvais laiks, ko pavadīt ar ģimenēm, kas mūs uzņēma, bet vēlāk visi kopā devāmies uz pirti.

Līva Strazdiņa, 9.b klase

 

Otrdiena, 11.februāris.

Otrdienas rītā Līvai bija jāuzstājas ar prezentāciju par latviešu tautas tērpiem. Visi bija ieinteresēti Līvas prezentācijā, jo Līvai bija mugurā pašas veidots tautastērps, un visiem patika mūsu tautas tērpi. Pirms pusdienām projekta dalībnieki uz skolas sienām zīmēja koku, izmantojot savas rokas, kas beigās izskatījās ļoti skaisti. Pēc pusdienām mēs saliedējāmies, spēlējot galda spēles un piedaloties sportiskās aktivitātes, piemēram, spēlējot tenisu un relaksējoties mūzikas pavadībā, kas bija ļoti jautri un interesanti. Pēc sporta aktivitātēm mēs mājturības kabinetā cepām tradicionālās somu (un arī citu Ziemeļvalstu) kūciņas “Semla”, kuras parasti ēd pirms gavēņa. Tās sastāvēja no maizītes, kuras vidū ir ievārījums un putukrējums. Tās sanāca ļoti garšīgas un mums uz mājām iedeva arī recepti, lai varētu paši tās uzcept. Pagaidām to vēl neesmu izmēģinājusi mājās. Vakarā, brīvajā laikā, es ar somu meiteni Lumi-Lilja, pie kuras paliku, aizbraucām pie viņas draudzenes skatīties filmu. Mana viesğimene bija ļoti draudzīga un jauka.

Nikoleta Meirēna, 8.b klase

 

Līva Strazdiņa komandām prezentē Latvijas tautas tērpus.

 

Somu tradicionālā deserta kūciņu “Semla” gatavošana mājturības klasē.

 

Somu tradicionālā deserta kūciņu “Semla” gatavošana mājturības klasē.

 

Trešdiena, 12.februāris.

Trešdien mēs braucām ekskursijā uz Kotku – uz pilsētu, kas atrodas Somijas dienvidos, netālu no Krievijas robežas un Somu līča krastā. Vispirms apskatījām Krievijas imperatora Aleksandra III mīļāko zvejas vietu, kas atradās vietā, kur Kimi upe ieplūst Somu līcī. Bija ļoti skaisti, bet auksti. Tad paēdām somu ātrās ēdināšanas restorānā “Hesburger” un devāmies uz jauno veikalu pie Krievijas robežas, kas paredzēts krievu tūristiem. Pēc manām domām, veikalā nebija nekā mums atbilstoša, jo viss bija dārgs, bet labi, ka vismaz tas bija interesanti uzbūvēts un bija labs bērnu rotaļlaukums. Tad devāmies atpakaļ mājās. Šajā dienā bija daudz brīvā laika, kas man ļoti patika. Mēs to pavadījām, skatoties vietējo jauniešu hokeja komandu spēli un filmas.

Līva Strazdiņa, 9.b klase

 

Rūjienas vidusskolas komanda kopā ar somu skolēniem no viesģimenēm. Imperatora Aleksandra III iemīļotajā makšķerēšanas vietā netālu no Kotkas.

 

Ceturtdiena, 13.februāris.

Ceturtdienas rītā mums demonstrēja somu tautas tērpus, kurus mēs varējām uzlaikot. Tiesa, mūsdienās tikai meitenes un sievietes Somijā velk tautastērpus. Pēc tam mēs devāmies dejot tradicionālās jeb tautas dejas. Somi un grieķi rādīja savas tradicionālās dejas. Tās bija labi novadītas un interesantas, jo arī mums tajās bija jāpiedalās. Pēc tam skolēniem bija brīvais laiks. Vakarā, brīvajā laikā, mēs devāmies slidot. Vēlāk mums bija noorganizēts boulings. Es biju ļoti satraukts, jo tā bija mana pirmā reize. Tomēr man paveicās - ieguvu vairāk nekā 200 punktus, pārspējot pārējos. Pēc boulinga mēs devāmies uz luterāņu draudzes namu, kur mēs atpūtāmies un spēlējām spēles.

Jēkabs Zemītis, 7.a klase

 

Piektdiena, 14.februāris.

Jau no paša rīta devāmies uz Helsinkiem, lai izbaudītu pēdējo projekta vizītes dienu, jo vakarā jau devāmies mājup uz Latviju. Ceļā uz Helsinkiem mēs piestājām Somijas slēpošanas centrā Lahti, lai apskatītu vietu, kurā notiek pasaules čempionāti slēpošanā. Netālu no Helsinkiem, Vantaa, mēs apstājāmies, lai apmeklētu “Fazerila” jeb Somijas populārās saldumu ražotnes “Fazer” apmeklētāju centru. Atraktīvā un interaktīvā veidā mēs uzzinājām par uzņēmuma vēsturi, iepazināmies ar produkciju, degustējām to, kā arī apmeklējām izstādi. Nonākot Helsinkos, mēs devāmies uz pilsētas centru, lai apskatītu ievērojamo Luterāņu katedrāli, “Temppeliaukio” baznīcu, kas izveidota akmens klintī, mākslas muzeju “Amos Rex”, kā arī bibliotēku.

 

Ekskursija “Fazerila” jeb “Fazer” saldumu ražotnes apmeklētāju centrā.

 

Esam patiesi laimīgi, ka mums bija šāda iespēja iepazīt Somiju, jo īpaši tās ievērojamo kultūrvēsturisko mantojumu. Paldies projekta koordinatoriem, Rūjienas vidusskolai un Lauritsalas skolai Lappeenrantā!

Līva, Nikoleta, Jēkabs un skolotājas Monta Brīnuma un Māra Guna Dreimane

 

Kopbilde ar visu dalībvalstu komandām, viesģimeņu skolēniem un skolotājiem.

 

Neskati vīru no cepures – praktikante Nadīne par Rūjienu

 

Jau trešo gadu sadarbībā ar Bavārijas Skolotāju Asociāciju Rūjienas vidusskola uzņem jauno skolotāju praktikanti no Vācijas. Šogad Nadīne Knorra (Nadine Knorr)  no neliela ciemata Bavārijā ieradās 31. janvārī, taču paredzēto 8 nedēļu vietā pie mums praktizējās tikai 6 nedēļas, jo ārkārtējās situācijas dēļ nācās praksi pārtraukt un steigties atgriezties Vācijā.

Nadīne ir 23 gadus jauna, sekmīgi pabeigusi 7 semestrus Bambergas universitātē un nokārtojusi pirmo valsts eksāmenu, kas atļauj viņai praktizēties kā sākumskolas skolotājai ar specializāciju vācu valodā. 1. septembrī sāksies 2 praktiskā darba gadi, kuriem sekos vēl viens nopietns eksāmens. Tikai pēc tam Nadīne kļūs par pilntiesīgu pedagogu. Tādēļ nolēmusi, ka brīvais gads jāizmanto lietderīgi praktizējoties kādā ārzemju skolā. Kādēļ Latvijā? Jo izglītības sistēmas ir diezgan līdzīgas kā Vācijā, tā Latvijā, un bijusi vēlme iepazīt Latviju ‘no iekšpuses’ – kā skolotāji strādā, kāda ir skolas ikdiena, kā uzņem praktikanti no ārzemēm, kā jutīsies ‘viena pati’ svešā zemē.

Sākotnēji Nadīnei bijis neliels šoks un bažas par Rūjienas mazo ‘izmēru’, tukšajām ielām un noslēgtajiem cilvēkiem, taču jau pēc neilga laika tas viss bijis pazudis uz neatgriešanos. Nadīne saka:”Neskati vīru no cepures” – tas ir par Rūjienu. Šķietamais lauku miers slēpjot ļoti rosīgus, draudzīgus un atvērtus cilvēkus, kas intensīvi strādā pa dienu un radoši izpaužas vakaros visdažādākajos hobijos – rokdarbos, aušanā, svešvalodu apguvē, teātra spēlēšanā, dejošanā un sportā.

Tradicionāli jaunā praktikante  iesākumā vēroja dažādas mācību stundas, kuras laipni piedāvāja mūsu skolotāji -  latviešu valodu, svešvalodas, sociālās zinības, dabaszinības, bioloģiju, informātiku, fiziku, mūziku, matemātiku, vizuālo mākslu, mājturību u.c. Piemēram, fizikas stundā pie skolotājas Maijas Šmites 12.klases skolēni noteica gaismas  kā elektromagnētiskā viļņa  noteiktas krāsas viļņa garumu. Otrā fizikas stundā 11.klase veica darbu elektrībā. Nadīne piedalījās abos darbos kopā ar jauniešiem.  Savukārt skolotājas M. Glušonokas vadītajās  latviešu valodas stundās 4., 5., 6.klasēs Nadīne varēja vērot mācību metodes, ko izmanto mācību satura apguvē un nostiprināšanā. Nadīne nebūt nebija pasīva, bet staigāja pa klasi un vēroja skolēnus darbībā, uzdodot viņiem arī jautājumus.

Taču īpaša interese Nadīnei bija par mācību darbu un metodiku sākumskolā, tāpēc īpaša sadarbība izvērtās ar ‘mazo’ skolu un skolotājām, kuras tur strādā un kuras atsaucīgi ļāva Nadīnei piedalīties izglītības procesā. Kā vienu no prakses spilgtākajiem pasākumiem Nadīne min divas projekta dienas ar 1. – 3. klašu skolēniem, kurās viņa kopā ar Erasmus+ brīvprātīgo meiteni Kārteru (Kawther) no Dānijas iepazīstināja bērnus ar tipisku vācu un dāņu tradīciju  - Masku Karnevālu jeb Fasching festivālu. Skolotāja Marita Kukemilka atzīst: „ Nadīne paviesojās vairākās stundās - gan matemātikā, gan latviešu valodā, gan mājturībā un tehnoloģijās. Protams, mazliet bija satraukums par valodas barjeru, bet man tā bija laba iespēja “atsvaidzināt” savas vācu valodas zināšanas, gan skolēniem pierādīt sarunvalodas prasmes angļu valodā. Liels bija prieks, kad sarunās pēc stundām Nadīne apliecināja, ka lielu daļu no apgūtajiem terminiem un mācīšanas metodēm sākumskolā ir sapratusi. Iepriecināja arī tas, ka latviešu valodas stundā iepazinām latviešu tautas svētku svinēšanas tradīcijas un pēc tam Nadīne un Kārtera mūs iepazīstināja ar savas tautas svētku svinēšanas paradumiem. Iznāca laba apmaiņas pieredze arī šādā jomā. Stundās Nadīne aktīvi iesaistījās, spēlēja kopā ar bērniem dažādas spēles latviešu valodā, mērīja un iepazina visus taisnos leņķus Rūjienas sākumskolas klasē.”

Kā piemērus Nadīnes profesionālajai sagatavotībai un atvērtībai jāpiemin viņas gatavība aizvietot skolotāju M. Brīnumu viņas prombūtnes laikā no 10. – 14. februārim sociālo zinību stundās 4. – 7. klasēs. Otrs izaicinājums, kuru Nadīne pieņēma bez šaubīšanās, bija vadīt pieaugušo angļu sarunvalodas nodarbības Tautskolā pirmdienu vakaros un par kuru Nadīne saka:„Mums bija lieliska sadarbība ar vadītāju Gitu (Zariņu), un mana angļu grupa bija brīnišķīga. Lai gan es biju svešiniece Rūjienā, mani uzņēma at lielu viesmīlību.”

Vaicāta, ko vēl gribētu pateikt par Rūjienu un Latviju, Nadīne uzsver: „Esmu pārsteigta, cik labi un organizēti darbojas skola, cik labs tehniskais nodrošinājums ir klasēs. Iespaidīgi, ka bērni pēc skolas dodas uz pulciņiem, dejošanu, mūzikas un mākslas skolām. Vācijā tas nav pierasts. Latvijā skolotājiem piemīt vairāk lietišķā skolotāja tēls, lietišķs apģērbs un stāja, un jums ir maz skolotāju vīriešu. Vēl mani ļoti iespaidoja 12. klases Žetonu vakars, - cik cieša saikne veidojas starp skolēniem un audzinātāju, ja viens skolotājs audzina klasi vairāku gadu garumā. Redzēju, ka skola ir kā otra ģimene. ”

Nadīne, tāpat kā iepriekšējos gados pārējās praktikantes, apmeklēja arī latviešu valodas nodarbības pie skolotājas Ilgas Penkas, atzīstot gan, ka latviešu valoda ir grūta.

Nadīne saka, ka ieguvusi lieliskus draugus starp Erasmus+ brīvprātīgajiem no jauniešu centra, ar kuriem kopā bijusi vairākās ekskursijās, kā arī izsaka vēlmi atbraukt vēl uz Rūjienu, - šoreiz vasarā, piemēram, uz Saldējuma svēkiem.

Lai gan šoreiz izpalika tradicionālā kulinārijas pēcpusdiena un atvadu vakars pirms aizbraukšanas ar skolotājiem, mums paliek siltas atmiņas par Nadīnes prakses nedēļām un viņu pašu kā interesantu, atsaucīgu un zinātgribošu personību, gatavu strādāt ar bērniem skolā.

Par viņas viesošanos ‘mazajā’ skolā  liecinās arī kopā ar bērniem veidotais darbs  mājturībā. Iepriecināja viņas pozitīvisms, sirsnīgā komunikācija ar bērniem un vēlme iepazīt mūsu zemi, tautas kultūru, arvien jaunas mācīšanas metodes. Visi kopā mēs vēlam Nadīnei: Lai veicas turpmākajā zināšanu apguvē un viņa kļūst par lielisku skolotāju!

 

Rūjienas vidusskolas vārdā – Maruta Berga

 

 

Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība Rūjienas vidusskolā.

 

10.februārī Rūjienas vidusskolā notika skaļās lasīšanas sacensība. Nacionālā skaļās lasīšanas sacensība ir konkurss 11 – 12 gadus veciem 5. un 6. klašu skolēniem, kura rezultātā tiek noskaidrots lasīšanas čempions. Sacensības mērķis ir pilnveidot bērnu prasmes izvēlēties piemērotu un interesantu literatūru skaļai lasīšanai, sekmēt interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm, kā arī veicināt lasītprieku.

 

Sacensība notiek trīs posmos: sacensība skolā vai vietējā bibliotēkā, reģionālais fināls Valmieras integrētajā bibliotēkā un nacionālais fināls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Rūjienas vidusskolas skaļās lasīšanas sacensībā piedalījās 18 skolēni. Divi tika izvirzīti tālāk uz reģionālo finālu. Šogad Rūjienas vidusskolu reģionālajā finālā 19. martā pārstāvēs Estere Pinka un Dārta Virse. Lai veicas!

 

Skolas bibliotekāre Gunta Paegle

 

FOTO NO PASĀKUMA!

 

 

Rūjienas vidusskolas 2.klases skolēni radošajā “Virpulī”.

 

Rūjienas vidusskola jauno mācību gadu sāks ar darbu pie jaunā   mācību satura īstenošanas, kā to nosaka jaunās  vadlīnijas un mācību  programmas. Kompetencēs balstītā izglītība ļaus skolā attīstīt bērnos mācīšanās prasmes visai dzīvei un iesaistīt viņus aizraujošā rotaļu un mācību procesā. Jaunās vadlīnijas nosaka atšķirīgu mācību pieeju: domāt – darīt – zināt.

Ir daudz nezināmā ,jo viss jaunais mācīšanas un mācīšanās procesā  mazliet baida. Jau tagad skolotāji mēģina veidot nodarbības un stundas, kurā dominētu skolēnu pašizpausmes prasmes, radošums, spēja sadarboties. Bijām ļoti priecīgi par Valmieras sākumskolas skolotāju ierosinājumu satikties 2.klašu skolēniem radošo darbnīcu pasākumā “Virpulis”.

Pedagogu gatavotie uzdevumi bija dažādi, skolēniem šajās nodarbībās bija iespēja kļūt par radošiem darītājiem, lietpratējiem dažādās jomās- tehnoloģijā, latviešu valodā, dabaszinātnēs, pašizpausmes  jeb drāmas mākslā. Iepriecināja organizatoru vēlēšanās, lai ,sadaloties dažādu skolu komandās, bērni savstarpēji komunicētu, sadarbotos.

Interesantie uzdevumi, pētot mikroskopos dažas lietas un vielas, veicināja skolēnu zinātkāri un pamudinājumu atrast informāciju interneta vietnēs un enciklopēdijās. Liels bija skolēnu izbrīns, kāds , piemēram, izskatās cukurs vai čūskas āda vairākkārtīgā palielinājumā. Brīnišķīga bija darbnīca ar mūzikas instrumentu iepazīšanu .Jautru atmosfēru un smaidu izraisīja visu skolēnu kopīgā muzicēšana orķestrī .Pavisam jaunā veidolā iepazinām latviešu tautas dziesmu “Seši mazi bundzinieki”. Arī darbošanās, veidojot Lieldienu dekoru, pārliecināja ,ka mūsu skolas bērni ir apguvuši un prot pielietot praktiskās iemaņas līmēt, griezt, veidot. Interesants bija arī priekšnesums “Lietus lāsītes ceļojums”, kuru skolēni  iejutās saulītes, lietus lāsītes, upes vai mākoņa lomā.

Ko par šo pasākumu saka pašas meitenes, kas pabija  Valmieras sākumskolā?

Elīna Liene: “Man gāja ļoti labi un viss patika. No sākuma bija bail, bet beigās likās, ka es viņus visus pazīstu. Es iemācījos jaunus instrumentus mūzikā., Redzēju daudz ko palielinātu mikroskopā .Es izveidoju papīra cālīti, kas šķiļas no olas. Valodās  bija latviešu valodas domino ,kurā bija jāzina alfabēts un visādas citas svarīgas lietas. Labi, ka skolā to jau bijām mācījušies, jo šeit ar visu bija jātiek galā pašai. Noslēgumā bija arī diploms , kliņģeris un kopīga fotografēšanās”.

Madara “Man vislabāk patika sadarboties .Drusku jocīgi jau bija, ka manā grupā zēni bija vairāk. Es uzzināju, kas tas ir – DRĀMA. Apguvu arī jaunas spēles. Man patika Valmieras sākumskola. Tur bija fantastiska kafejnīca. Šī bija jauka un interesanta diena”.

Vēlreiz paldies sākumskolu metodiskās jomas koordinatorei Helga Mezītei

un skolotāju komandai par šī pasākuma organizēšanu , par iespēju sākumskolas skolotājiem savstarpēji komunicēt ,par pozitīvu un radošu gaisotni darbnīcās .Paldies Rūjienas vidusskolas vadībai par iespēju bērniem nokļūt un piedalīties pasākumā.

 

Rūjienas vidusskolas skolotāja

Marita Kukemilka

 

 

 

 

Žetonvakara pasākums

“Un es iešu un iešu, es iešu, lai atgrieztos”

 

 

Tev ir simtiem iespēju šodien,

Mainot pasauli avotam būt,

Savu gaitu, kurš neraksta smiltīs,

Bet prot gaismas dzintaru gūt

 

Tev ir simtiem iespēju šodien

Savas nākotnes durvis vērt

Aiz kurām var lāsi pa lāsei

Savu laimi un likteni svērt!

/K.Apšukrūma/

 

28.februāra vakarā, kad laukā vieglām, baltām pūkām zemi apsedza ilgi gaidītais sniegs, Rūjienas vidusskolas 12.klases skolēni ar audzinātāju Andu Deksni priecīgi, ar gaišām domām apveltīti, gatavojās žetona vakara pasākumam “un es iešu un iešu, es iešu, lai atgrieztos”.

Žetonvakara svinīgā daļa ar dziesmām un labiem vārdiem pieskandēja Rūjienas kultūras namu. Jaunieši šim pasākumam bija īpaši gatavojušies, kas nemaz nebija tik viegli izdarāms, jo teju, teju tuvojas pirmie eksāmeni, un maksimāli visas pūles ir jāvelta mācībām. 12.klases skolēni kopā ar audzinātāju Andu Deksni šajā laikā kļuva vēl saliedētāki, jo gatavojoties pasākumam cits citu varēja iepazīt tuvāk. Daudz laika nācās pavadīt kopā ārpus skolas sola. Tas saliedēja un padarīja jauniešus par komandu. Pasākuma laikā 12.klases skolēnu acīs mirdzēja prieka un lepnuma dzirkstele par paveikto.

Ar saviem mīļajiem šajā vakarā īpaši lepojās 22 skolēnu vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas skolotāji, radi un draugi.

12.klases skolēni ir enerģijas un izdomu bagāti jaunieši. Viņi ar azartu piedalās skolas rīkotajos pasākumos, organizē un piedalās klases aktivitātēs,  laivu braucienos, piedalās konkursos, olimpiādēs, izveidojuši un iekopuši skolas Zaļās klases teritoriju. Tā varētu skaitīt vēl un vēl, jo divpadsmitie ir apņēmīgi, zinoši, aktīvi un darbīgi jaunieši. Viņiem nekas nav par grūtu, visam tiek pieiets ar domu : „Kā to labāk izdarīt?” Par to varam teikt lielu paldies 12.klases audzinātājai Andai Deksnei, kura ar jauniešiem ir kopā ikdienā – liek saprast un apzināties dzīves patiesās vērtības, sniedz zināšanas un izpalīdzīgu roku brīžos, kad pārņem nogurums un slinkums, viņa ir blakus, kad tas nepieciešams visvairāk. Kā saka Miks Anšmits: „Skolotājas Andas Deksnes interesantās un aizraujošās idejas šo vidusskolas laiku padara patīkamāku un vieglāku. Ķīmijas klase vienmēr ir bijusi vieta, kur var atgriezties pēc padoma, jo tas netiks atteikts.” Zanda Marta Bāliņa uzsver: „Skolotāja vienmēr ir pratusi mūsu dienas padarīt gaišākas. Atceros, kā „Staro Rīga” pasākumā staigājot pa Vecrīgu bijām pārsalušas. Skolotāja mūs ieaicināja kafejnīcā un visām klases meitanēm uzsauca....nevis kokteiļus, bet gan karstos dzērienus. Tas bija jauki!”

Žetonvakara laikā 12.klases skolēni kavējās atmiņās par skolas laiku un atcerējās pašus skaistākos, jautrākos un atmiņā paliekošākos brīžus…

Kristai Āboltiņai visspilgtāk atmiņā bija palicis laivu brauciens: „Jautrā kompānijā laidāmies lejā pa upes straumi, kad pēķšņi Alberts un Matīss izlēma nopeldēties. Kurš gan būtu domājis, ka Matīsam kabatā peldes laikā palicis telefons. Aizturējuši elpu, visi gaidījām un cerējām, ka telefonu izdosies atrast. Kad jau viss likās veltīgi, Matīss to atrada!”

Savukārt, Sindijai Beirešai atmiņā palikusi gatavošanās olimpiādei: „Atceros, 11.klasē skolotāja E.Skujiņa mums ar Liānu piedāvāja piedalīties krievu valodas olimpiādē. Olimpiādes diena tuvojās, bet mēs nebijām īsti gatavojušās, bet atteikt piedalīties arī neuzdrošinājāmies. Tad pienāca skolotāja E.Skujiņa un atvainojās, ka diemžēl uz olimpiādi netiksim, jo mašīna saplīsusi.”

Skolas laika nedarbu ar smaidu atceras Andžela Filatova: „Kādu pēcpusdienu 10.klasē veidojām plakātu Zaļajai klasei. Krēslus bijām pastūmušas malā, lai netraucē. Vienā brīdī Sāra nedaudz atkāpās un apsēdās uz krēsla atzveltnes. Atzveltne neizturēja, tā salūza! Sākumā smējāmies, bet vēlāk baidījāmies teik skolotājai. Skolotāja nepamanīja, bet pēc pāris dienām watsapp čatā atsūtīja bildi ar jautājumu: „Kas tad tas?”, mums bija kauns atzīties, ka vainīgas bijām mēs!”

Mājas darbu pildīšanā nereti nākas lūgt palīdzību arī vecākajiem brāļiem un māsām, tā Albertam Leskam atmiņā palikusi Mazā skola: „Kad vēl mācījos Mazajā skolā, skolotāja lika izdomāt pasaku par dzīvniekiem. Tā kā esmu diezgan slinks un man nepadodas tēlaini domāt, palūdzu māsai, lai uzraksta. Pārlasot pasaku skolā, sapratu, ka tā ir pārāk laba. Nepagāja pat 10 minūtes, kad skolotāja saprata, ka pasakai ir cits autors. Skolotāja lika to pārrakstīt. Ar sarkanām ausīm pasaku pagarinātajā dienas grupā rakstīju pats. Pēc šī atgadījuma sapratu, ka lai tiktu uz priekšu ir vajadzīgs atbalsts, bet darbs jādara pašam.”

Klāvs Kristiāns Sproģis uzsver, ka skolēnu atmiņās paliek ne tikai mācības, bet arī aktīvi pavadīti starpbrīži: „ Atceros reizi, kad durvju slēdzenē nolauzām matu sprādzi, lai nenotiktu stunda.”

Skolā svarīgi laicīgi paspēt uz pusdienām, lai nebūtu jāstāv garajā rindā. Matīss Builis atceras, ka 10.klasē pusdienas skolā bija vissvarīgākā lieta: „Zvans uz pusdienu starpbrīdi tika gaidīts jau no pirmās stundas. Kad atskanēja gaidītais zvans, visi skrēja, cik ātri vien varēja, bet aiz stūra pēkšņi priekšā parādījās skolotāja Laine. Badāc! Labi, ka skolotājai bija laba reakcija, un viņa paspēja palēkt malā. Uz pusdienām paspējām pirmie, un  skolotājai arī viss kārtībā.”

Ir gadījies sastrādāt arī pārgalvīgas lietas, pēc kurām gūta pamācība. Dairis Pētersons atklāj: „10. klasē ar klasesbiedriem izdomājām starpbrīdī ātri ar manu moci aizbraukt līdz veikalam. Bija ļoti jāsteidzas, jo nākamā stunda bija latviešu valoda. Tāpēc, lai paspētu laikā, es ar Matīsu uzlēcām uz moča, Reinis ar Albertu uz skūtera, nemaz nedomājot par ķiverēm sākām braukt. Braucot atpakaļ kājas kļuva aukstas, jo pretī brauca policija. Viņi ieslēdz bākugunis un pakratīja mums ar pirkstu. Uz stundu paspējām, bet sapratām, ka bez ķiveres labāk neriskēt braukt.”

Skolā starp mācībām un izklaidēm nākas arī piedalīties sakopšanas talkās. Reinim Šķiņķim viena no tām spilgti palikusi atmiņā: „Atceros lapu grābšanas talku 7.klasē. Tā bija rudenīgi vēsa diena, bet mēs visi pēc talkas gribējām vēl kaut ko padarīt kopā. Pa ceļam „Dirnaviņās” sapirkāmies čipsus un limonādes un kopā ar skolotāju gājām uz skolu skatīties šausmenes. Mēs visi kā mazi ķipari ēdām čipsus, kliedzām no bailēm,  un bijām laimīgi.”

Skolas laiks ir bijis ļoti bagāts - zināšanām, spilgtiem notikumiem un enerģijas pārpilns. Žetonvakara laiks ir brīdis, kad paraudzīties uz jau paveikto, izvērtēt savus darbus, lai nonāktu pie secinājuma, ko iesākt tālāk. Citiem šis nākotnes ceļš jau ir skaidri apzināts un izgaismots, citi vēl ir savu meklējumu sākumā. Gluži kā A.Brigaderes lugā “Sprīdītis” galvenais varonis ir laimes meklējumos. Novēlam 12.klases skolēniem atrast savu ceļu un būt laimīgiem.

Žetonvakara pasākuma otrajā daļā sekoja teātra izrāde „Sprīdītis 2020”. Teātra laikā divpadsmitie no sirds iejutās savās lomās un priecēja skatītājus ar savu aktiermākslu. Zālē visi bija aizkustināti un ar interesi baudīja jauno aktieru sniegumu, par to liecināja skaļi applausi, ovācijas un nerimstošs smaids skatītāju sejās. Ļoti atraktīvs, dzīvespriecīgs, interesants jauno aktieru sniegums vakaru padarīja burvīgu. Humora caurvīta izrāde „Sprīdītis 2020” lika aizdomāties par tēmu  - toreiz un tagad. Pasaule ir ļoti mainījusies, personāžs pielāgots mūsdienīgām dzīves situācijām. Sprīdīša ceļus caurvij labais un ļaunais, bet visa pamatā paliek viena no lielākajām dzīves vērtībām – ģimene. Nekur nav tik labi kā mājās – tā ir ģimene, skola, klase, kura mūsu divpadsmitajiem ir kā otrā ģimene. Galvenais varonis Klāvs (Sprīdīša lomas atveidotājs) izrādē „Sprīdītis 2020” meklēja ceļu atpakaļ uz skolu, pie saviem klasesbiedriem, savā dzīves ceļā gūstot pamācības – neatlaidību, izpalīdzību un sirds siltumu – mīlestību.

            Šobrīd Rūjienas vidusskolas 12.klases skolēni ir sava ceļa sākumā un meklē katrs savu īsto atzaru lielajā dzīvē. Viņi grib būt patiesi, īsti, grib  mīlēt un būt mīlēti, grib saprast un būt saprasti… Vēlas īstenot to, par ko sapņojuši un neuzdrīkstējušies pat citiem paust. Dzīves rītausmā tas noteikti ir iespējams.

Novēlēsim abiturientiem Sprīdīša cīņas sparu, neatlaidību un attapību eksāmenos, kā arī tālākajā dzīvē.  Lai jums izdodas sasniegt savas dzīves augstākās virsotnes. Skola kā Zināšanu māte jums līdzi dos ceļamaizi, trīs burvju lietas – zināšanas, patstāvību un atbildību. Jūs pratīsiet tās izmantot un pielietot savas dzīves izšķirošajos brīžos. Lai jums gaišs ceļa gājums!

 

Direktora vietniece audzināšanas darbā

Aiga Siliņa