Ekskursija uz ZOO un ne tikai

13.decembrī 4.klases skolēni devās savā pirmajā ekskursijā lielā klases kolektīva sastāvā. Ieskatoties www.tezaurs.lv, noskaidrojām, ka ekskursija ir kolektīva kādas vietas, muzeja, izstādes u. tml. apmeklēšana, bet ekskursanti ir cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā. Mūsu ekskursijas mērķis bija piedalīties ZOO skolas nodarbībās: „Dzīvnieki Latvijas dabas ainavās” un „Dzīvnieki pasaules dabas ainavās”, apmeklēt lidostu Rīga un tad izbaudīt Ziemassvētku noskaņu un paēst vakariņas atpūtas kompleksā „Lido”.

 

ZOO

ZOO ieradāmies plkst.11.00, sadalījāmies divās grupās, katrai grupai bija savs ZOO skolas skolotājs. Skolēniem, kuri piedalījās nodarbībā par dzīvniekiem pasaules dabas ainavās, tika izdalītas darba lapas un karte ar 5 dzīvniekiem, viņiem bija jāatrod norādītie dzīvnieki, jāieraksta, kā tos sauc, jāsaskata dzīvnieka pielāgojumi un jānosaka dabas ainava, kurā šie dzīvnieki ir sastopami. Grūtības sagādāja sadalīšanās grupās, bet, kad tas tika izdarīts, uzdevumu izpilde varēja sākties. Emīlijas, Mikus un Elana grupai ZOO teritorijā bija jāsameklē ziemeļbriedis, pelēkais ronis, iguāna, lūsis un nīlzirgs; Ernests, Zane un Aleksis meklēja balto pūci, žako, lūsi, žirafi un roni; Anna, Regnārs un Markuss S. raksturoja žirafi, lūsi, ziemeļbriedi, žako un nandu; Rainers, Ronijs un Ance vēroja žirafi, surikatu, balto pūci, ziemeļbriedi, lūsi un roni; Estere, Rodrigo un Edgars analizēja krēpjaino vilku, pelēko roni, žirafi, iguānu un pūci; Emīls, Roberts un Paula pievērsās nandu, kamielim, pūcei, nīlzirgam un zebrai. Uzdevuma izpildei tika dotas 30 minūtes. Kad skolēni paziņoja, ka uzdevums ir paveikts, visi devās uz ZOO mācību telpu un vēlreiz analizēja to, ko paši bija novērojuši. Tad skolēni drīkstēja pieskarties gekonam un šņācošajam prusakam, trešo dzīvnieku neparādīja, jo ZOO mācību telpas dežurantei nepatika skolēnu skaļā uzvedība.

Skolēni, kuri piedalījās nodarbībā par dzīvniekiem Latvijas dabas ainavās, risināja vairākus uzdevumus – atpazina dzīvniekus dažādās Latvijas dabas ainavās gan pēc to nosaukumiem un attēliem, gan arī pēc to izdvestajām skaņām. Devāmies dzīvniekus aplūkot arī zoodārza teritorijā, kā arī debatējām, kura Latvijas dabas ainava - pļava, mežs vai purvs - ir labāka.

 

Kā ZOO nodarbības vērtē skolēni?

Ksenija: „Man patika ZOO, jo man patīk dzīvnieki.”

Mikus: „Man patika meklēt dzīvniekus. Bija jautri pieskarties gekonam un šņācošajam prusakam.”

Marta: „Es pirmo reizi redzēju čūsku, kas nomet ādu.”

Edgars: „Bija interesanti uzdevumi, daudz skrējām, kaut ko arī uzzināju.”

Raivo: „Tropu mājā bija interesanti dzīvnieki. Man patika čūskas. Patika, kā pāvs staigāja pa parku.”

Kristians: „Man visvairāk patika lauva.”

Elans: ”ZOO es uzzināju, kur dzīvo nīlzirgi, viņi ir tik lieli un smagi! ”

Rihards L.: „ZOO redzēju pūci, kas var pagriezt galvu par 280o.”

Amanda: „ZOO man patika, es redzēju daudz dzīvnieku. Man patika pāvs. Tad, kad es ieraudzīju čūsku, es mazliet sabijos. Mēs bijām ZOO skolā un redzējām dzīvu ezīti.”

Estere: „Man ZOO patika, jo es redzēju daudzum daudz dzīvnieku. Man patika iguāna. Man bija bail no šņācošā prusaka, ko mums rādīja.”

Dans: „ Man patika tropu māja. Mums stāstīja par Latvijas ainavām un dzīvniekiem, kuri tur dzīvo.”

Rodrigo: „Man bija garlaicīgi.”

Katrīna Kate: „Man ZOO patika, ka mūs pamācīja par dabas ainavām.”

 

Lidosta RĪGA

Lidostā mums bija jābūt plkst. 14.15. Lai varētu piedalīties lidostas apskatē, mums bija jāuzvelk drošības vestes ar uzrakstu VISITOR/ VIESIS, jāpielīmē vestes kreisajā pusē uzlīme ar vārdu un uzvārdu, un tikai tad ekskursija pa lidostu varēja sākties. Izejot cauri drošības kontrolei, devāmies uz lidostas autobusu, lai apskatītu teritoriju, ko sauc par peronu. Perons ir sadalīts dažādu krāsu joslās, pa kurām brauc tikai transports, kurš to drīkst šajā joslā, ievērojot noteikumu, ka lidmašīnas ir svarīgākās uz perona un ka tām vienmēr ir priekšroka.

Kādas ir skolēnu domas par lidostas apmeklējumu?

Estere: „Man lidostā patika iet cauri pārbaudei. Esmu jau to darījusi, bet šī bija pirmā reize vienai pašai. Man patika vērot, kā paceļas lidmašīnas. Šķiet, es redzēju lidmašīnu, ar kuru es biju lidojusi.”

Paula: „Man patika lidostā braukt ar autobusu pa peronu un skatīties uz visām lidmašīnām, redzēju lidmašīnu Igaunijas karoga krāsās.”

Dans: „Lidostā mums stāstīja par drošību, par to, kāpēc drīkst pārvadāt tikai suņus un kaķus. Es redzēju lidmašīnas Latvijas un Igaunijas karoga krāsās. Man patika.”

Kristians: „Man lidostā patika, ka mūs pārbaudīja. Man patika lidmašīnas.”

Amanda: „Man likās, ka skaistākā ir Latvijas lidmašīna. Man bija bail tad, kad man bija jāiet cauri kontrolei. Mani pārbaudīja ar tādu ierīci. Mēs braucām pa peronu un redzējām lidmašīnas paceļamies. ”

Rihards L.: „Tuvumā lidmašīnu redzēju pirmo reizi. Man patika iziet caur skeneri. Patika braukt ar lidostas autobusu.”

Raivo: „Bija forši, ka es lidostā ieraudzīju Dairi Bertānu. Es redzēju daudz foršu lidmašīnu. Mēs izbraucām pa visu peronu. Tur bija arī privātās lidmašīnas. Nodarbība lidostā bija forša.”

 

LIDO

Pēc lidostas apmeklējuma devāmies uz LIDO, lai apskatītu rotājumu daudzveidību un lai paēstu. Skolēni atzina, ka LIDO visiem garšoja ēdiens, bet neapmierināja cenas. LIDO apmeklējums bija īsta sociālo prasmju mācībstunda, jo, lai gan skolotājas un mammas bija tuvumā, skolēniem pašiem bija jāizvēlas ēdiens, ko var atļauties, proti, bija jāpārzina savas finanses. Kad skolēni devās uz suvenīru veikaliņiem, viņi apskatījās cenas un tad paši izvērtēja, vai konkrēto lietu ir vērts iegādāties.

Pēc vakariņu paēšanas sākās mājupceļš, kas bija diezgan skaļš. Uz jautājumu – Kā jums patika ekskursija? – tika atbildēts šādi: „Man ekskursija patika, nepatika troksnis.”; „Kopumā man ļoti patika, jo es varēju atpūsties no skolas. Man bija interesanti un ļoti jautri.”; „Mans vērtējums ir normāls.”; „Man ļoti, ļoti, ļoti, ļoti patika.”, „Bija labs šoferis. Autobusā mēs bijām jautri, priecīgi un laimīgi.”, „Man nepatika, ka autobusā daži kliedza, bet tāpat šī ekskursija bija pati labākā.”

Ekskursija tika finansēta no projekta "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai"  līdzekļiem, tāpēc skolēniem bija jāmaksā tikai 1,50 EUR par lidostas apmeklējumu. Paldies Paulas Denīzes un Emīlijas mammai par atbalstu jauno ekskursantu pieskatīšanā!

 

Teksts un foto – Monta Brīnuma un Ilga Penka, 4.kl.audzinātājas

 

Turpinot jau pērn iesākto tradīciju, lai padarītu mācību gadu mazliet krāšņāku un ļautu skolēniem pārbaudīt savas erudīcijas spējas, 5., 6. un 7.novembrī Rūjienas kultūras namā norisinājās Rūjienas vidusskolas Skolēnu pašpārvaldes organizētais konkurss "KO TU?". Šajā erudīcijas šovā tika risināti uzdevumi par Latviju, Eiropu, kā arī izspriesti dažādi āķīgie jautājumi. Konkursā piedalījās skolēni 4–5 cilvēku komandās no 3. līdz 12. klasei. Turklāt 10.–12.kl. grupā piedalījās ne tikai Rūjienas vidusskolas skolēni, bet arī komandas no netālās Valmieras Viestura vidusskolas.

"KO TU?" uzdevumus papildināja arī grupa “Atestāts”, dzīvā izpildījumā atskaņojot tautā zināmas dziesmas, kuru nosaukumu uzminēšana bija arī viens no skolēnu uzdevumiem.

Vaicājām konkursa dalībniekiem, ko viņi domā par šo konkursu. 
 
Ivo Briedis no 10. klases:
“Kopumā es teiktu, ka bija lieliski. Jautājumi bija interesanti un ne pārāk ikdienišķi, uzzināju kaut ko jaunu, varbūt pat vairāk nekā skolas solā. Viss bija profesionāli organizēts, un bija jautri sadarboties ar klasesbiedriem, ar kuriem ikdienā maz sakaru ārpus klases. Patika, ka jautājumus uzdeva cilvēki no ārpuses, piemēram, Rūjienas novada pašvaldības priekšsēdētājs G.Gladkins.” 
 
Kurts Katkēvičs no 3. klases:
"Pasākums man patika ļoti. Visvairāk patika tests, jo sākumā bija valstu karogi un bija jāatbild, kas tā par valsti. Man patīk dabaszinības. Patika pasākums, jo bija daudz jādomā un jāatceras. Ne visai patika mūzikas labirints, jo mūzika nav mana stiprā puse. Es uzzināju daudz jaunus faktus, piemēram, ka gliemezis guļ 3 gadus. Kā arī uzzināju vēl divu Latvijas prezidentu vārdus, uzvārdus. Iemācījos vairāk uzklausīt citus un labprāt piedalītos atkal! "

Rūjienas vidusskolas Skolēnu pašpārvalde šovam gatavojās jau savlaicīgi un parūpējās, lai dalībniekiem konkursa spēles laikā būtu mājīgi un patīkami. Paldies mūsu lieliskajiem atbalstītājiem – SIA NAUKŠĒNI, LIEPKALNI un RŪJIENAS SALDĒJUMS.
Ne vien pasākuma dalībnieki, bet arī SP pārstāvji ieguva jaunas prasmes, neskatoties uz to, ka nācās izlaist pāris mācību stundas skolā. :)
 
Hanna Nikola Gaile,
Rūjienas vidusskolas Skolēnu pašpārvaldes MEDIJU NODAĻA
 
 
 
 
Rūjienas vidusskolas 10. klases skolnieks Rihards Endijs Zaķis pārvar bailes un piedalās konkursa kārtas "KO? ZINĀTNE" eksperimentā.
 
Rūjienas vidusskolas 10. klases erudītu komanda.
 
Konkursa "KO TU?" veiksmīgākās 3. klašu komandas.
 
 

11.klases ekskursija

 

Mēs, 11.klases skolēni un klases audzinātāja Māra Dreimane 18.oktobrī devāmies mācību ekskursijā uz Rīgu, lai apmeklētu izstādi un izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”, kas ļāva iejusties bēgšanā no Rīgas II pasaules kara laikā, 1944.gadā. Mūsu uzdevums bija atrisināt dažādus uzdevumus, lai  50 minūšu laikā sagādātu sev izbraukšanas atļaujas un paspētu uz kuģi kādā no Kurzemes ostām. Šķita, ka ar doto laiku nepietiks, lai izkļūtu no istabas, jo uzdevumi bija diezgan sarežģīti. Komanda, kuras sastāvā bija Amanda, Elza, Everita, Dārta, Sabīne un Ance, no telpas izkļuva pašā pēdējā brīdī.

 

“Šī izlaušanās istaba atšķīrās no citām, jo tajā loģiskā domāšana bija saistīta ar vēsturi, kas padarīja to interesantāku un aizraujošāku.” (Jēkabs)

 

“Man visvairāk patika izlaušanās spēle, kas ļāva iejusties II pasaules kara beigās un labāk izprast to, kāda bija tā laika atmosfēra un apstākļi, un salīdzināt ar situāciju mūsdienu pasaulē.” (Marika)

 

“Izlaušanās spēlē labi pavadījām laiku un ieguvām pozitīvas emocijas, kā arī varējām krietni pasvīst.” (Sabīne, Krista, Gerda, Anna)

 

“Man patika izlaušanās istaba, jo tā lika sajust adrenalīnu.” (Elza)

 

 

 

 

Mēs izbaudījām ne tikai izlaušanās spēli, bet arī nelielu vēsturisku ieskatu, klausoties stāstījumu un aplūkojot priekšmetus, kas piederējuši bēgļu ģimenēm, kā arī orientēšanos Vecrīgā, izmantojot lietotni “Actionbound”.

 

   

 

Šī ekskursija bija aizraujoša, taču nedaudz nogurdinoša, jo uzdevumi pieprasīja gan fizisko slodzi, gan loģisko domāšanu, bet neviens pēc šī piedzīvojuma nejutās neapmierināts.

 

   

 

Paldies projektam „Skolas soma.”

 

Teksts – 11.klases skolnieces Everita Dunce, Sabīne Bezkorovaine, Ance Dānija Tāre, Dārta Dinija Deičmane, kl.audz. Māra Dreimane

 

 

 

Pagājušajā mācību gadā Rūjienas vidusskola bija iesaistījusies Valsts izglītības satura centra organizētajā starptautiskajā projektā “Mācīties Būt”, kura mērķis ir pilnveidot skolēnu sociāli emocionālās prasmes. 

Sociāli emocionālā mācīšanās ir process, kurā bērni iemācās saprast un pārvaldīt savas emocijas, veidot un uzturēt pozitīvas attiecības un pieņemt atbildīgus lēmumus. Šīs prasmes ir nepieciešamas ne tikai sekmīgam mācību procesam, bet arī mūsu bērnu labklājībai turpmākajā dzīvē.

Ar savu pieredzi projektā iepazīstinājām projekta dalībskolas konferencē 2019. gada 1. februārī PREZENTĀCIJA un Latvijas skolotājas SKOLA2030 konferencē Jelgavā 2019. gada 3. oktobrī - VIDEO.

Projekta aktivitātes:
  1.  Rūjienas vidusskolas vadība piedalījās 16 stundu mācībās par projekta būtību, par sociāli emocionālo mācīšanos;
  2. Visiem skolas pedagogiem bija 16 stundu apmācības (vecākiem, tehniskajiem darbiniekiem - 6 stundu) par sociāli emocionālo mācīšanos un ievads projektā izstrādāto materiālu izmantošanā (rokasgrāmata, standarts, sociālo emocionālo prasmju vērtēšanas rīks un pašvērtēšanas kartes 3.,4. un 7.,8.k. skolēniem;
  3. 3.,4. un 7.,8. klašu skolēni un pedagogi piedalījās sākuma situācijas izvērtējuma testā oktobrī un pēcprojekta testā - aprīlī;
  4. 3.,4. un 7.,8. klašu audzinātāji organizēja savas audzināmās klases skolēniem pašvērtējuma karšu izpildi katru mēnesi no oktobra līdz aprīlim;
  5. Reizi nedēļā no oktobra līdz aprīlim 3.,4 un 7.,8. klašu pedagogi tikās, lai kopīgās sarunās izvērtētu izglītojamo sociāli emocionālās prasmes, izmantojot projektā izveidoto vērtēšanas rīku, kas domāts klases skolēnu kopīgai izvērtēšanai, un vienotos par kopīgām nostādnēm un aktivitātēm savu mācību priekšmetu stundu laikā, lai veicinātu skolēnu sociāli emocionālo prasmju veidošanos un radītu vidi mācību stundā, kas ļauj skolēniem šīs prasmes pilnveidot.

Projekta ietvaros organizējām arī skolas klimata aptauju skolēniem, pedagogiem, darbiniekiem un vecākiem; pārskatījām uzvedības žurnāla piezīmes e-klasē, iezīmējot piecas svarīgākās, kas liecina par pārkāpumiem, kas prasa nekavējošus risinājumus, iesaistot arī izglītojamā vecākus; sociālo zinību stundās skolēni apkopoja ierosinājumus pozitīvas mācīšanās vides izveidei ne tikai klasē, bet arī skolas garderobē, gaitenī, foajē, ēdnīcā, pat skolas autobusā un citās vietās.