Dvēseles slēptā valoda - deja

 

Gatavojoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, 20. februārī Valmieras Kultūras centrā notika tautas deju koncerts “Es dejoju, gavilēju!”, kurā piedalījās bērnu un jauniešu deju kolektīvi no Cēsīm, Limbažiem, Lizuma, Rūjienas un Valmieras. 

Jau izsenis latviešu tautai ir bijušas raksturīgas tautu dejas. Tās bija seno latviešu izpausmes un savas kultūras un dzīvesveida piekopšanas veids. Var teikt, ka tās tika dejotas it visur, kur vien bija iespējams izrādīt savu dejotprasmi - mājās, svētkos un svinībās, dažādos pasākumos un draugu lokā. Jau kopš latviešu tautas pirmsākumiem tautu dejas bija būtiska latvieša dzīves sastāvdaļa, kas raksturoja latviešus kā aktīvu, jautru un dzīvespriecīgu tautu, un arī mūsdienās šīs prasmes mums nav svešas.

Jauniešiem deja ir veids, kā izteikt emocijas, radoši izpausties un uzturēt sevi formā. Dejotāji piekrīt, ka tā tiešām ir kustību māksla, ne vien laika aizpildīšanas veids, jo, lai sasniegtu labus rezultātus, jebkurā dejas stilā ir jāieliek liels darbs.

Par personisko ieguldījumu kultūras darbā un tautas dejas mākslas kvalitātes celšanā Rūjienas vidusskolā jau 18 gadus rūpējas Ilze Lippe. Ilze ir Rūjienas vidusskolas enerģijas lādiņš. Vienai tikt galā ar skolas dejotāju pulku nav nemaz tik vienkārši. Ilze vada Rūjienas vidusskolas 1.klases deju kolektīvu „Capatiņas”, 2.klases deju kolektīvu „Capatiņas”, 3.klases deju kolektīvu „Capatiņas”, 4.klases deju kolektīvu „Capatiņas”,  5.- 6. klases deju kolektīvu „Jampadracis”,  7. -9. klases deju kolektīvu „Jampadracis”,  kā arī Rūjienas kultūras nama jauniešu deju kolektīvu „Denči”, pulcinot ap sevi 170 lielāku un mazāku dejotāju.

Deju kolektīvu vadītājas Ilzes sejā vienmēr ir nezūdošs smaids uz dzīvi. Viņa prot uzmundrināt, atbalstīt grūtā brīdī un pateikt arī stingru vārdu, kad tas nepieciešams, lai gūtu maksimāli labus rezultātus. Ilzei vienmēr piemitusi augsta meistarība, dzirkstošs optimisms, jauneklīgs gars un mīlestība pret deju. Šo azartu un vieglumu dejā kolektīva vadītāja ieaudzinājusi arī savos audzēkņos. Dejotāji jau pie skolotājas ir pieraduši un uzskata viņu par Rūjienas vidusskolas dejotāju mammu. Ilze arī ir kā dejotāju mamma vārda vistiešākajā nozīmē. Viņa rūpējas par deju horiogrāfiju, māca to dejotājiem, pārzina tautastērpus, uztur tos kārtībā ikdienā, palīdzot dejotājiem tos pāršūt, piešūt pogas, gludināt u.tt. Viņa ir blakus arī brīdī, kad zūd vēlēšanās kāpt uz skatuves un dejot. Jā, arī tādi lūzuma punkti katram ir bijuši, bet tad Ilze veiksmīgi prot motivēt dejotāju un jau nākamajā pasākumā, viņš ir aizmirsis savu negribēšanu, nevarēšanu un jautrā solī izpilda deju uz skatuves grīdas.

Ilze vada deju kolektīvus ar milzīgu pašatdevi, lielu un nesavtīgu mīlestību. Šis ieguldītais darbs vainagojies ar panākumiem, ko pierāda augstie rezultāti tautas deju kolektīvu skatēs. Saviem audzēkņiem Ilze ir iemācījusi ne tikai dejas kultūru, bet arī izdzīvot stāstu caur deju un mūziku, cienīt tautastērpu, skatuvi un skatītājus.
Ilzes lielākais gandarījums ir sagādāt prieku citiem un dot no sevis visu, ko prot. Ilze ir cilvēks, kurš mīl savu pilsētu un, piedaloties dažādos pasākumos, ar lielu lepnumu nes Rūjienas novada vārdu ārpus pilsētas.

Ilze: „ Deja pāros kā satuvina cilvēkus, tā arī palīdz vairāk izprast vienam otru, tu vairs neesi pats par sevi, bet gan esi atbildīgs par cilvēku sev līdzās, par jūsu kopējo rezultātu. Cilvēks, kurš iepriekš nebija saskāries ar latviešu tautas deju kultūru, iepazīstot to, kļūst atraisītāks, aktīvāks, dzīvespriecīgāks un ar jaunām zināšanām par to, kas un kāda tad īsti ir latviešu deju kultūra. Tas ir dzīvesveids. Latviešu tautas dejas māca atbildības sajūtu par sevi, sekojoši par partneri vai kolektīvu kopumā, jo dejā tu neesi viens. Manuprāt, latviešu tautas dejas ir svarīga un lietderīga kā kultūras, tā arī katra latvieša ikdienas dzīves sastāvdaļa. Deja cilvēkā izkopj pareizu stāju un ritma izjūtu, koordināciju, skatuves un uzstāšanās kultūru. Cilvēkam rodas prasme koncentrēt uzmanību un būt disciplinētam, kas ir ne mazāk svarīgi. Noteikti šīs visas iemaņas var noderēt cilvēkam tā tālākajās dzīves gaitās, zinot, vairojot un nesot latviešu kultūras vārdu pasaulē.”

Tas ir dzīvesveids, kuru ne ikkatrs sapratīs vai pacentīsies saprast, tomēr tas nebūt nenozīmē, ka latvieša sirdij tas ir tāls un svešs. Jā, varbūt līdz galam neizprasts, tomēr tuvs, un kamēr vien būsim mēs, tie, kas dejos, kops un apzināsies latviešu tautas deju nepieciešamību, pastāvēs arī mūsu tauta. Deja ir tā, kas raksturo mūs – latviešu tautu.

 

Direktora vietniece audzināšanas darbā

Aiga Siliņa

 

 

 

Valoda, tu esi mirguļojoša upe.
(..) tu esi asins un miesa
manām nezinnokurienes plūstošām domām…

( Māra Zālīte )

 

   21.februārī Latvijā atzīmē Dzimtās valodas dienu. Valoda ir katras tautas bagātība.

 

Latviešu valodas attīstība

1525

Pirmais drukātais teksts

1585

Tiek izdota vecākā grāmata latviešu valodā, kas saglabājusies līdz šai dienai – „Katoļu katķisms”

1638

Pirmā vārdnīca

1644

Pirmā gramatikas grāmata

1685

Johans Ernsts Gliks pārtulko Bībeli latviešu valodā

1768

Iznāk pirmais periodiskais izdevums „Latviešu Ārste”

19. gs.

Latviešu valoda kļūst standartizēta, parādās daudz publikāciju presē, ir daudz vietējo autoru

1894-1915

Krišjānis Barons savāc vairāk nekā divsimt tūkstošus tautasdziesmu

1918

Latvijas Republika piešķir latviešu valodai valsts valodas statusu

1940

Latvijas okupācijas rezultātā latviešu valoda zaudē savu statusu

1988

Latviešu valoda atgūst valsts valodas statusu Latvijā

 

   Bieži vien stundās no skolēniem nākas dzirdēt, kāpēc mums vispār jāmācās latviešu valoda, mēs taču jau runājam latviski. Tādās reizēs viņiem atbildu: ,, Jūs runājat latviski, bet tas bieži vien ir tālu no patiesā latviskā, tīrās latviešu valodas. Jūsu valoda ir piesārņota ar citu valodu vārdiem. Tāpēc latviešu valodas stundas jums dod iespēju saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu.’’

   Mūsu skolā ir tradīcija atzīmēt Dzimtās valodas dienu ar viktorīnu. Arī šoreiz skolotājas -  M.Glušonoka, I.Penka, L.Vasiļjeva -  bija izveidojušas dažādus uzdevumus par un ap valodu. 4., 5. un 6.klašu komandas piecu cilvēku sastāvā atbildēja uz āķīgiem jautājumiem, atšifrēja tautasdziesmas par valodu, izmantojot zināšanas par alfabētu, atklāja Ulda Ausekļa dzejoli par valodu, no viena vārda burtiem izveidoja teikumu, spēlēja ,,Karātavas’’. Uzdevumi bija jāveic ierobežotā laikā, tas nozīmēja, ka komandas biedriem bija jāprot sadarboties, lai paveiktu pēc iespējas vairāk un labāk.

Pēdējais uzdevums, kas netika vērtēts ar punktiem, bet komandu savstarpējiem aplausiem, skolotāju sirdis sildīja visvairāk. Lūk, tapušie dzejoļi ,,Mana dzimtā valoda’’!

4-1.klase

 

Mana dzimtā valoda

Jauka, skaista, gara, mīļa, interesanta.

Tā palīdz, māca, ieinteresē.

Mana dzimtā valoda ir kā grāmata,

Kas katru dienu somā.

 

 

4-2.klase

 

Mana dzimtā valoda

Jauka, skaista, gudra, mīļa, skaista.

Tā palīdz, māca, runā, brīdina, dzied.

Mana dzimtā valoda ir kā dziesma,

Tāpēc ka tā māca un runā.

 

 5.a klase

 

Mana dzimtā valoda

Daiļa, jauna, zaļa, tīra, diža.

Tā palīdz, sargā, māca, lolo, audzina.

Mana dzimtā valoda ir kā mirdzoša saulīte,

Jo tā mums palīdz draudzībā.

 

 

 5.b klase

 

Mana dzimtā valoda

Skaista, tradīciju pilna, zaļa, latviska, daiļa.

To var dziedāt, runāt, mācīties, skaitīt un domāt.

Mana dzimtā valoda ir kā visskaistākā tulpe,

Jo tā ir tīra un skaista..

 

 6.a klase

 

Mana dzimtā valoda

Tīra, krāšņa, īpaša, skaista, neatkārtojama.

Valoda mūs lolo ar dziedāšanu, runāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, komponēšanu.

Mana dzimtā valoda ir kā tulpe margrietiņu laukā,

Jo mūsu valoda ir atšķirīga no citām valodām.

 

 

 6.b klase

 

Mana dzimtā valoda

Skaista, liela, viegla, jauka un mīļa.

Tā māca, aizsargā, lepojas, strādā un cīnās.

Mana dzimtā valoda ir kā viegla krustvārdu mīkla,

Jo tā ir saistīta ar latviešu valodu.

 

Visu komandu dalībnieki bija pozitīvi un darboties griboši. Tomēr arī šajā reizē bija veiksmīgākie. Un tā: 1.vieta 6.a klasei, 2.vieta 5.a klasei, 3.vieta 4-1. klasei. Paldies par piedalīšanos visiem, paldies skolotājām! Uz tikšanos pēc gada!

 

Latviešu valodas skolotāja M.Glušonoka

 

 

 

 

Bildes no pasākuma ir atrodamas šeit.

 

 

 

Atkritumi nerodas…

 

Atkritumi nerodas kaut kur tālu. Tos radām mēs – cilvēki.  Patiesībā atkritumu daudzums, ko radām paši savās mājās, ar katru gadu arvien pieaug. Tos izmetot, tiek piesārņota daba – augsne, ūdenstilpes un arī dzeramais ūdens. Zinām arī to, ka caur augiem un dzeramo ūdeni piesārņojums var nonākt mūsu organismā, radot problēmas veselībai.

Tāpēc priecājāmies, ka Rūjienas vidusskolas 1.klašu skolēni ir to 197 skolu pirmklasnieku vidū Latvijā, kuri iesaistījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvā "Izmests miskastē nav pazudis dabā", lai mazinātu atkritumu rašanos ikdienā. Kopā ar vecākiem pirmās klases skolēni nedēļu pildīja Miskastes dienasgrāmatu, lai izpētītu atkritumu rašanās tendences savā ģimenē. Dienasgrāmatas uzdevumi bērnus un vecākus veicināja domāt par to, kāda veida atkritumi nonāk atkritumu konteineros un kā atpazīt šķirojamos atkritumus.

          Pārrunājot rezultātus, bērni kopā ar skolotājiem ir izveidojuši ieteikumu sarakstu atkritumu samazināšanai gan skolā, gan mājās:

  • Samazināt pārtikas daudzumu iegādi.
  • Nepirkt daudz lieku pārtiku.
  • Pirkt tik, cik var apēst.
  • Centīsimies izmest mazāk plastmasas maisiņus.
  • Dzersim mazāk limonādi.
  • Ņemsim pienu no govs savā traukā.
  • Nepirksim liekas preces.
  • Mizas varētu mest komposta kaudzē.
  • Lietosim mazāk plastmasas maisiņus.
  • Mīcei vairāk jāķer peles!
  • Veikalā augļus neliksim plastmasas maisiņā.
  • Lietosim pārtiku apdomīgi.

Priecēja šādi atzinumi:

  • Pāri palikušo pārtiku dodam vistiņām.
  • Šķirojam jau sen. Esam iemācījušies neizmest neko lieku.

Atceramies, ka izmests miskastē nav pazudis dabā! Lai mums veicas atkritumu šķirošanā!

 

1.a klases audzinātāja Silva Liepiņa

Draudzības diena Mazajā skolā

Sniedz roku un pasaule Tev sniegsies pretim

 

Neviens jau nezin, kur tā laime mīt,

Bet vienmēr liekas, ka tūlīt, tūlīt –

Tepat aiz stūra un varbūt jau rīt,

Kā zvaigzne naktī, kas tev rokās krīt.

 

Neviens jau nezin, kā to laimi gūt.

Jo tad, kad viņa ir, to nesajūt.

Bet tad, ja visas cerības tev zūd,

Tu saproti, ka laime vienkārši ir būt.

 

14.februārī Rūjienas Mazā skola jautrā atmosfērā atzīmēja draudzības dienu, liekot akcentu uz to, ka patiesa laime dzīvē ir iegūt sev labu draugu, kurš vienmēr ir blakus un palīdz gan grūtībās, gan prieka brīžos.

Gatavojoties draudzības dienas svētkiem, Mazajā skolā gaisā virmoja īpaši draudzīgs noskaņojums. Dažbrīd likās, ka skolu ir pārņēmušas draudzības dienas fejas, jo skolēni no sirds palīdzēja viens otram, bija atsaucīgi, pretimnākoši.

Svētku noskaņu papildināja sirsniņas, kuras skolas telpās bija paslēpušās visur – pie durvīm, uz sienām, pie ziņojumu dēļa. Atmosfēru bagātināja labo vārdu pasts, kur skolēniem bija iespēja uzrakstīt, uzzīmēt  un veltīt labus vārdus saviem draugiem, draudzenēm. Ikdienas steigā ne vienmēr sanāk pateikt otram ko labu. Šis bija brīdis, kad skolēni apsēdās un no sirds padomāja, kā es varētu pateikties otram. Saņemt labus vārdus vienmēr ir patīkami, tie padara dienu vieglāku, gomas gaišākas un sirdi mīļāku.

Prast aizstāvēt, pateikt “piedod” nemaz nav tik viegli paveicams. Īsti draugi nekad nepamet nelaimē. Viņi spēj piedot, spēj mīlēt un pasniegt roku grūtā brīdī. Tas ir draudzības pamats.

Draudzības dienas pasākumā mūsu sirdis priecēja 2.klašu skolēnu sagatavots draudzības dienai veltīts priekšnesums. Paldies audzinātājām Elitai Treierei un Maritai Kukemilkai par palīdzību koncerta tapšanā. Paldies Rūjienas vidusskolas atsaucīgajiem pašpārvaldes jauniešiem par īpašu atbalstu pasākuma aktivitāšu realizēšanā.

Pateikt paldies, pasniegt roku vai vienkārši apsēsties blakus, neko nesakot, sniedz otram lielu atbalstu, kuru iespējams mums pašiem vajadzēs jau rīt. Novērtēsim to arī savā ikdienā. Vinnijs Pūks ir teicis: “Katra diena, kuru pavadām kopā ir mana mīļākā diena.”

Katram no sirds novēlu atrast sev draugu, ar kuru kopā jauki pavadīt laiku un priecāties par šodienu, kuru dzīve mums ir devusi – esiet no sirds laimīgi. Dzīvojiet šeit un tagad! Lai katra diena ir jūsu mīļākā diena!

 

Direktora vietniece audzināšanas darbā

Aiga Siliņa

 

 

100 veiksmīgi aizvadītas dienas.

 

"Simtu jaunu domu dod viens mirklis,
Visu dzīvi ietvert spēj viens mirklis,
Tūkstots mirkļu ir ikkatrā dienā -
Vai tu redzi, cik tu bagāts esi!"

                                      /Rainis/

 

Liekas, ka tas bija tikko, kad pirmo klašu skolēni vēra skolas durvis pretī jaunām zināšanām, taču ir pagājušas jau simts dienas. Tāpēc 5.februārī Rūjienas vidusskolas 1.a klases skolēniem notika jauks un sirsnīgs pasākums “Pirmklasnieku 100 dienas skolā”.

Šī ir jau sena tradīcija, kad 1.klases skolēni pirms pirmklasnieku brīvdienām rāda, ko prot, kā iejutušies skolā, par ko priecājas un interesējas. Tas zināmā mērā ir noslēgums bērnu adaptācijas posmam. Sākums pilnvērtīgai, aizrautīgai un interesantai skolēna dzīvei.

Šī gada pirmklasnieki, sagaidot 100 dienas skolā, foto materiālu prezentācijā varēja atcerēties ne tikai piedzīvoto simts dienās skolā, bet arī to, ka mūsu pilsēta Rūjiena gada sākumā atzīmēja simto gadadienu. Ciemos bija ieradušies 1.a klases skolēnu vecāki, skolas direktore vietniece mācību darbā.

Mazie pirmklasnieki izrādīja savu veikumu, gaidot šos 100 dienu svētkus- 100 saspraužu, 100 pogu krelles, 100 podziņu mozaīkas, 100 konfekšu papīru virteni, 100 pildspalvu, 100 pupiņu, 100 uzlīmju, 100  riekstu, 100 piespraužu, sapņu ķērāja, 100 koka skaidiņu, 100 skrūvju dekorus, 100 kases čekus. Bija sagatavojuši priekšnesumus un īpašus apsveikumus, lai iepriecinātu savus vecākus. Direktora vietniece pirmklasniekiem vēlēja būt draudzīgiem, lepoties par padarīto un uzkrāt jaunu, vērtīgu pieredzi.  Katrs gaviļnieks saņēma sertifikātu par 100 veiksmīgi aizvadītajām dienām skolā, kuru laikā kļuvis par pilntiesīgu Rūjienas vidusskolas skolēnu, apguvis daudzas noderīgas prasmes un sadraudzējies ar klases biedriem.

Pēc tam, sadaloties četrās grupās, rādīja savas zināšanas latviešu valodā, matemātikā, dabaszinības, angļu valodā, vizuālajā mākslā un sportā. Pasākuma turpinājumā pirmklasniekus gaidīja pārsteigums – vecāku sagatavots muzikāli teatrāls priekšnesums “Sarkangalvīte un vilks”. Neizpalika arī salūts un skaļas jo skaļas ovācijas. Tad bija pienācis laiks doties meklēt “Dārgumu istabu”. Veicot dažādas kopīgas aktivitātes, tika atrasta telpa, kurā kopīgi varējām baudīt simtās dienas kliņģeri un kavēties atmiņās par šo dienu. Paldies vecākiem par aktīvu līdzdalību pasākuma  organizēšanā un norisē!

Skolēni pārliecinājās, ka draudzīgas attiecības, uzticēšanās, zinātkāre un noteikumu ievērošana ir pamats patīkamai skolas dzīvei un savstarpējai sadarbībai. Gribas novēlēt, lai mazie pirmklasnieki arī turpmāk ar tādu degsmi, enerģiju un prieku mācās, izbauda bērnību un skolas dzīvi. Lai šis posms viņiem paliek atmiņā tikai gaišās krāsās un patīkamu notikumu pilns!

 

1.a klases audzinātāja Silva Liepiņa