Šī zeme ir taureņa spārns

Kad pie zilā padebeša mirdz siltais maija saules stars un spilgti zaļo koku galotnēs vītero putni, un ķiršu zari atplaukst koši baltā, neviltotā smaidā, arī Rūjienas vidusskolā, šogad mazliet citādā noskaņā, norisinās pēdējais zvans 12.klašu skolēniem.

Tas bija tik nesen, kad rudenī, mūsu skolēniem ceļš uz izglītību sākās brīnumu gaidās, un caur plaukstošiem pavasariem tas ik gadu no gada aizvijies tālē. Liekas, ka skolas “Zaļā klase” vēl šūpo viņu bērnības priekus un bēdas.

Ierodoties skolā skolēni devās pie fotogrāfa, kurš prieka un reizē satraukto atkal redzēšanās mirkli iemūžināja fotogrāfijās izlaiduma albumam. Kā Pauls Koeljs ir teicis: “Koks atstāj celmu, akmens vietu, bet cilvēks - atmiņas”. Atmiņu mūsu divpadsmitajiem ir ļoti daudz. Satikšanās mirkli audzinātāja Anda Deksne sirdij tuvu un mīļu padarīja ar nelielu audzināšanas stundu, ievērojot visus drošības pasākumus. Katram tika pajautāts: “Kā jūties? Vai esi gatavs eksāmeniem? Vai atzīmes izlabotas? Ko mēs varētu darīt, lai uzmundrinātu Tevi?” Neizpalika arī smaidi un attālinātās gaisa bučas, kaut arī sirds alka pēc apskāviena un rokas uz pleca. Skolotājas uzmundrinājumi: “Viss būs kārtībā! Mēs to spējam”, deva skolēniem stimulu un ticību saviem spēkiem.

Foto diena izvērtās par īstu svētku dienu 12.klases skolēniem. Tā tika pārvērsta kā viens liels, jautrs piedzīvojums, gluži kā skolā pavadītie mācību gadi. Savus ilgi kaltos plānus un izdomātos darbus attālinātajā mācību laikā nu varēja izpaust audzinātājai un draugiem, lai jautātu pēc padoma, ieteikumiem, vai vienkārši palepotos, jo aizvadītie mēneši nebūt nav bijuši viegli. Tie prasījuši daudz laika, ieguldījumu un neatlaidību. Bet šodien viņu sejās kārtējo reizi atplaukst smaids par padarīto.
            Šo izlaiduma klasi var raksturot kā labu komandu, kurā ikviens ir personība. Skola šā gada absolventus atcerēsies kā spilgtus un talantīgus jauniešus. Lai gan aiz katras uzvaras sportā, olimpiādēs, konkursos slēpās liels darbs, viņi prata neizdzist, nezaudēt jaunības degsmi, paspēja dejot, dziedāt, iemīlēties, uzklausīt cits citu, iesaistīties karstās diskusijās un kopā īstenot nepārspējamas idejas. Starp viņiem var sastapt gan literātus, gan filozofiskus māksliniekus, kas kopā veido brīnišķīgu paleti, kurā ir visas krāsas, izņemot pelēko.

Pateicībā skolai, skolēniem un galvenokārt skolotājiem jaunieši izveidoja video, kurā ar lepnumu pie sirds turēja savu “Pēdējā zvana” simbolu.  Tas bija īpašs un tomēr arī skumjš brīdis, jo ikkatrs apzinās, ka vairs nekad nesēdēs skolas solā kā vidusskolēns, ka ikdienā nebūs kopā ar ierastajiem klasesbiedriem, jo pēc vasaras brīvlaika katrs jau būs atradis savu tālāko dzīves ceļu.

15. maijā skolēni atskatījās uz skolu pavisam citādām acīm. 12.klases audzinātāja Anda Deksne sadarbībā ar Rūjienas vidusskolas mācību priekšmetu skolotājiem bija sagādājusi saviem audzēkņiem īpašu sagaidīšanas prieku – individuālu apsveikumu ar skolotāju veiksmes novēlējumu, atbalsta vārdu rulli dzīves tālākajam gājumam.

Ģeogrāfijas un vēstures skolotāja Māra Guna Dreimane skolēniem novēl: „Nosauc savu sapni par plānu un ķeries klāt! Viss, ko dari, jādara ar pārliecību, ka Tev izdosies. Nevar ne dienu, ne dzīvi izkrāsot vienā krāsā – jādzīvo iespējami daudzveidīgi...”

Krievu valodas skolotāja Edīte Skujiņa: „Lai vairāk ir tādu brīžu dzīvē, kad varat teikt: "Esmu īstajā laikā, īstajā vietā!”

Vēstures skolotāja Indra Aģe novēl: „Nepazaudēt vienam otru lielajā dzīvē un, satiekoties, atcerēties tikai labāko no kopā aizvadītajiem skolas gadiem!”

Savukārt,  ekonomikas skolotāja Monta Brīnuma pavada ar vārdiem: „Ejiet pretī jauniem mērķiem, sasniegumiem un piedzīvojumiem ar smaidu un ticiet sev - Jums tas ir pa spēkam!”

Latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Penka: „Mēs visi paklūpam. Tāda ir dzīve. Svarīgi, cik ātri piecelsies. Celies! Gribasspēks ir svarīgāks par prasmēm.”

„Bet matemātika tāpēc vien jāmācās, ka tā prātu saved kārtībā.” -M.Lomonosovs. (matemātikas skolotāja Guna Kūla)

Fizikas skolotāja Maija Šmite uzmundrina: „Nenolaid rokas, kad spēki galā, straume kad atvarā nes. Ciešāk tver airus, līdz krasta mālā pieglaužas purenes.”

„Everyone wants to LIVE on top of the mountain, bur all the HAPPINESS and GROWTH occurs while you`re climbing it.” (Andy Rooney) With all the best wishes ever YOURS, teacher  Maruta Berga.

Bioloģijas un psiholoģijas skolotāja Līga Āboltiņa-Žīgure un tehniskās grafikas skolotājs Uldis Žīgurs: „Atcerieties, ka katrā no mums atrodas dziļas jūtas, ko dāvināt citiem. Dāviniet  katru dienu smaidus un laba vēlējumus, un jums būs panākumiem bagāts eksāmenu  laiks!”

Audzinātāja Anda savus divpadsmitos pavada ar vārdiem: „Mani mīļie! Novēlu jums sirdī vienmēr palikt Sprīdīšiem! Lai jums, tāpat kā Sprīdītim, pietiek enerģijas, uzņēmības, gribasspēka, pozitīvisma - meklēt, izzināt, rakt arvien dziļāk, lai, pilnveidojot sevi, izvēlētos visatbilstošāko nākotnes ceļu, kas….. atvestu atpakaļ mājās!” J
           Pēdējais zvans - starta signāls eksāmenu sākumam. Vēlam divpadsmitajiem zināšanas kabatās, spirgtu ceļavēju un godam nokārtotus eksāmenus!

Rūjienas vidusskolas kolektīva vārdā

Direktora vietniece audzināšanas darbā

Aiga Siliņa

Erasmus+ projekta HEART darbība Rūjienas vidusskolā turpinās. No otrā brauciena šajā mācību gadā, kas notika no 9. līdz 15.februārim Somijā, Lappeenrantas pilsētā, jau esam atgriezušies, un vēlamies dalīties ar spilgtākajiem iespaidiem. Pavisam bijām pieci Rūjienas vidusskolas dalībnieki - skolotājas, Māra Guna Dreimane un Monta Brīnuma, un skolēni - Līva Strazdiņa, Nikoleta Meirēna un Jēkabs Zemītis.

Šīs vizītes galvenie mērķi bija iepazīstināt projekta dalībvalstu komandas (Latvija, Somija, Vācija, Francija, Spānija un Grieķija) ar katras valsts nacionālajiem tautas tērpiem, kā arī iepazīt tuvāk Somijas kultūru un tās kultūrvēsturisko mantojumu.

Rūjienas vidusskolas komanda. No kreisās: Monta Brīnuma, Māra Guna Dreimane, Nikoleta Meirēna, Līva Strazdiņa, Jēkabs Zemītis.

Pirmdiena, 10.februāris.

Pirmajā dienā mums parādīja skolu, spēlējām spēles un sākām runāt par mākslas darbu, ko zīmēsim uz vienas no skolas sienām. Jēkabs un Nikoleta bija sagatavojuši prezentāciju par Latviju, ar kuru iepazīstināja somu skolēnus trīs klasēs un ar katru reizi stāstīt bija arvien labāk un drošāk. Pēc tam mūs ar autobusu izvadāja pa Lappeenrantas pilsētu, jo laiks mūs nelutināja, un dienas beigās parādīja ļoti skaistu koka baznīcu, kas atrodas Lappeenrantas centrā. Tad mums bija nedaudz brīvais laiks, ko pavadīt ar ģimenēm, kas mūs uzņēma, bet vēlāk visi kopā devāmies uz pirti.

Līva Strazdiņa, 9.b klase

Otrdiena, 11.februāris.

Otrdienas rītā Līvai bija jāuzstājas ar prezentāciju par latviešu tautas tērpiem. Visi bija ieinteresēti Līvas prezentācijā, jo Līvai bija mugurā pašas veidots tautastērps, un visiem patika mūsu tautas tērpi. Pirms pusdienām projekta dalībnieki uz skolas sienām zīmēja koku, izmantojot savas rokas, kas beigās izskatījās ļoti skaisti. Pēc pusdienām mēs saliedējāmies, spēlējot galda spēles un piedaloties sportiskās aktivitātes, piemēram, spēlējot tenisu un relaksējoties mūzikas pavadībā, kas bija ļoti jautri un interesanti. Pēc sporta aktivitātēm mēs mājturības kabinetā cepām tradicionālās somu (un arī citu Ziemeļvalstu) kūciņas “Semla”, kuras parasti ēd pirms gavēņa. Tās sastāvēja no maizītes, kuras vidū ir ievārījums un putukrējums. Tās sanāca ļoti garšīgas un mums uz mājām iedeva arī recepti, lai varētu paši tās uzcept. Pagaidām to vēl neesmu izmēģinājusi mājās. Vakarā, brīvajā laikā, es ar somu meiteni Lumi-Lilja, pie kuras paliku, aizbraucām pie viņas draudzenes skatīties filmu. Mana viesğimene bija ļoti draudzīga un jauka.

Nikoleta Meirēna, 8.b klase

Līva Strazdiņa komandām prezentē Latvijas tautas tērpus.

Somu tradicionālā deserta kūciņu “Semla” gatavošana mājturības klasē.

Somu tradicionālā deserta kūciņu “Semla” gatavošana mājturības klasē.

Trešdiena, 12.februāris.

Trešdien mēs braucām ekskursijā uz Kotku – uz pilsētu, kas atrodas Somijas dienvidos, netālu no Krievijas robežas un Somu līča krastā. Vispirms apskatījām Krievijas imperatora Aleksandra III mīļāko zvejas vietu, kas atradās vietā, kur Kimi upe ieplūst Somu līcī. Bija ļoti skaisti, bet auksti. Tad paēdām somu ātrās ēdināšanas restorānā “Hesburger” un devāmies uz jauno veikalu pie Krievijas robežas, kas paredzēts krievu tūristiem. Pēc manām domām, veikalā nebija nekā mums atbilstoša, jo viss bija dārgs, bet labi, ka vismaz tas bija interesanti uzbūvēts un bija labs bērnu rotaļlaukums. Tad devāmies atpakaļ mājās. Šajā dienā bija daudz brīvā laika, kas man ļoti patika. Mēs to pavadījām, skatoties vietējo jauniešu hokeja komandu spēli un filmas.

Līva Strazdiņa, 9.b klase

Rūjienas vidusskolas komanda kopā ar somu skolēniem no viesģimenēm. Imperatora Aleksandra III iemīļotajā makšķerēšanas vietā netālu no Kotkas.

Ceturtdiena, 13.februāris.

Ceturtdienas rītā mums demonstrēja somu tautas tērpus, kurus mēs varējām uzlaikot. Tiesa, mūsdienās tikai meitenes un sievietes Somijā velk tautastērpus. Pēc tam mēs devāmies dejot tradicionālās jeb tautas dejas. Somi un grieķi rādīja savas tradicionālās dejas. Tās bija labi novadītas un interesantas, jo arī mums tajās bija jāpiedalās. Pēc tam skolēniem bija brīvais laiks. Vakarā, brīvajā laikā, mēs devāmies slidot. Vēlāk mums bija noorganizēts boulings. Es biju ļoti satraukts, jo tā bija mana pirmā reize. Tomēr man paveicās - ieguvu vairāk nekā 200 punktus, pārspējot pārējos. Pēc boulinga mēs devāmies uz luterāņu draudzes namu, kur mēs atpūtāmies un spēlējām spēles.

Jēkabs Zemītis, 7.a klase

Piektdiena, 14.februāris.

Jau no paša rīta devāmies uz Helsinkiem, lai izbaudītu pēdējo projekta vizītes dienu, jo vakarā jau devāmies mājup uz Latviju. Ceļā uz Helsinkiem mēs piestājām Somijas slēpošanas centrā Lahti, lai apskatītu vietu, kurā notiek pasaules čempionāti slēpošanā. Netālu no Helsinkiem, Vantaa, mēs apstājāmies, lai apmeklētu “Fazerila” jeb Somijas populārās saldumu ražotnes “Fazer” apmeklētāju centru. Atraktīvā un interaktīvā veidā mēs uzzinājām par uzņēmuma vēsturi, iepazināmies ar produkciju, degustējām to, kā arī apmeklējām izstādi. Nonākot Helsinkos, mēs devāmies uz pilsētas centru, lai apskatītu ievērojamo Luterāņu katedrāli, “Temppeliaukio” baznīcu, kas izveidota akmens klintī, mākslas muzeju “Amos Rex”, kā arī bibliotēku.

Ekskursija “Fazerila” jeb “Fazer” saldumu ražotnes apmeklētāju centrā.

Esam patiesi laimīgi, ka mums bija šāda iespēja iepazīt Somiju, jo īpaši tās ievērojamo kultūrvēsturisko mantojumu. Paldies projekta koordinatoriem, Rūjienas vidusskolai un Lauritsalas skolai Lappeenrantā!

Līva, Nikoleta, Jēkabs un skolotājas Monta Brīnuma un Māra Guna Dreimane

Kopbilde ar visu dalībvalstu komandām, viesģimeņu skolēniem un skolotājiem.

Ģimene – dzīves lielākā vērtība

Šai grūtajā laikā, kad pasauli ir skāris vīruss, dzīve mums arvien vairāk liek aizdomāties par patiesākajām vērtībām pasaulē – veselību un ģimeni.

Esam aicināti palikt mājās, lai ierobežotu vīrusa izplatību un pasargātu apkārtējos, kuriem vīruss var izraisīt smagākas sekas kā mums. Šī ir tā bailīgā – neziņas, līdz  šim vēl nepieredzētā puse. Valstī ir slēgtas skolas un mācības tiek nodrošinātas attālināti. Skolēni savu dienu pavada mājās ar brāļiem māsām un citiem ģimenes locekļiem. Dalās ar datoru, planšeti, telefonu, ar kuru starpniecību tagad notiek viss mācību process. Prast pareizi saplānot laiku nav nemaz tik vienkārši. Tiešsaistes konsultācijas, pārbaudes darbi, kuriem pa vidu vēl jāpaspēj izsekot mājas darbiem, kuri laikā jāiesniedz, lai gūtu vērtējumu. Šis laiks nav vienkāršs ne skolotājiem, ne skolēniem, ne viņu vecākiem, kuri, lai palīdzētu skolēniem mācību procesā (īpaši sākumskolā), tagad ir iesaistīti ļoti daudz.

COVID-19 vīruss ir devis mums iespēju pavadīt vairāk laika mājās – savā ierastajā vidē. Ikdienas steigā, kad lielāko dienas daļu aizņem darbs, maz sanāk būt kopā ar saviem mīļajiem. Tie ir tikai dārgie vakari, kad pēc smagās darba dienas gribam atpūsties neviena netraucēti. Šobrīd mums tiek dota iespēja pabūt kopā ar saviem bērniem. Būt viņiem blakus mācībās, uzklausīt kādu sirds sāpi, kopā pašķirstīt ģimenes albumus, noskatīties sen aizmirstu filmu. Un vienkārši būt ar viņiem kopā, jo bērni tik ātri izaug. Ģimene ir tā vieta, kurā bērns jūtas pasargāts, saprasts, uzklausīts, mīlēts un pieņemts. Bērni vienmēr savā ģimenē atrod sev vistuvāko ģimenes cilvēku, kuram var pilnībā uzticēties un kurš viņu saprot. Ja ģimenē izveidojusies šāda uz savstarpēju atbalstu būvēta vide, ikvienam tās pārstāvim ir vieglāk pārvarēt ārpasaulē piedzīvotās grūtības. Ģimene kļūst par iedvesmas avotu, kurā rast mierinājumu un atgūt spēkus.

Svarīgs priekšnoteikums ģimenes laimei ir kopīgas vērtības, kuras ieaudzinātas bērniem no mazām dienām. Piemēram, ja ģimene  savā “vērtību grozā” ielikusi tādas vērtības kā savstarpēja mīlestība, cieņa, atbalsta sniegšana un uzticēšanās, kas ir visai ģimenei saprotami orientieri, tad visi ģimenes cilvēki cenšas tos ievērot un tiem sekot. Īpaši  bērniem tas ir ļoti svarīgi, ja viņi zina, ko vecāki no viņiem sagaida, un ar kādu atbalstu no savas ģimenes viņi var rēķināties. Bērni saprot, kādas ģimenes vērtības arī viņiem ir jānosargā gan ar savu uzvedību, gan savstarpējo mijiedarbību sabiedrībā.

Šī brīža situācijā ļoti svarīgi ir vienam otru atbalstīt un saprast, nolemto pārraudzīt un savstarpēji atgādināt. Svarīgi regulāri sanākt kopā un dalīties ar sastaptajām grūtībām mācībās, emocijām. Ģimenei kopīgi, patiesā sirsnībā un izpratnē viss izdosies!

5.klases skolēns raksta: „Ja bērns ģimenē saņem mīlestību, viņš katrā savas dzīves dienā būs laimīgs. Kaut mazdrusciņ. Kaut vai ļoti drūmā dienā viņš varēs iedomāties kaut ko labu un papriecāties.”

1.klases skolēni uzsver, ka ģimene tā ir – mīlestība, darbs, atbildība, čaklums, godīgums.

Savukārt 2.klases skolēni uzsver, ka viņu ģimenes raksturāgākās īpašības ir sirsnība, uzticība, cieņa un atbildība.

 11.klases skolēnim 3 svarīgākās ģimenes īpašības ir sapratne, mīlestība un cieņa. 

12.klases skolēni raksta: „Ir brīži, kad visi varam kopā pasmieties, brīži, kad drīzāk tiks izteikti kādi nopietnāki vārdi, brīži, kuros palīdzam viens otram darbos. Rūpes un mīlestība mūs pavada vienmēr.” Arī ģimenes siltums 12.klases skolēnu raksturojumā ir svarīgs: „Garšīgs un silts ēdiens rītā, dienā, vakarā, sirsnīgas, atbalstošas un jaukas sarunas gan par skolu, gan ikdienas dzīvi. Dažkārt patīkami arī izglītot vecākus.”

Patiess prieks no skolēniem saņemt tik patiesu un atbildības pilnu vēstījumu par savu ģimeni. Šīs ģimenes raksturojums norāda, ka esam uz pareizā ceļa. Bērni ģimenē aug mīlēti, saprasti un cienīti. Mēs palīdzam veidot pasauli un padarīt to stipru turot cieņā patiesās dzīves vērtības.

Šobrīd mēs, Rūjienas vidusskola, sakām lielu paldies visām ģimenēm, kuras atbalsta skolēnus, ir viņiem blakus mācību procesā – palīdz, paskaidro, iedrošina, uzmundrina. Bez Jums mēs nespētu mācību procesu attālināti turpināt tik sekmīgi, kā tas šobrīd notiek. Mēs sevī atkal un atkal atklājam ko jaunu, nebijušu un varbūt sen aizmirstu. Dzīve ir lielu iespēju pilna. Izmantojiet šo brīdi. Esiet kopā ar saviem mīļajiem, un, uz brīdi, ievelciet elpu, un sajūtiet, cik laimīgi esat, jo viss, kas Jums ir nepieciešams ir tepat blakus – cilvēks, kuru mīlēt, bērni, kurus lolot un pasaule, kuru saudzēt. Visi kopā mēs esam ģimene – laimes paradīze zemes virsū. Saudzējiet viens otru un esiet stipri. Tikai kopā mums ir spēks!

Direktora vietniece audzināšanas darā

Aiga Siliņa

Neskati vīru no cepures – praktikante Nadīne par Rūjienu

Jau trešo gadu sadarbībā ar Bavārijas Skolotāju Asociāciju Rūjienas vidusskola uzņem jauno skolotāju praktikanti no Vācijas. Šogad Nadīne Knorra (Nadine Knorr)  no neliela ciemata Bavārijā ieradās 31. janvārī, taču paredzēto 8 nedēļu vietā pie mums praktizējās tikai 6 nedēļas, jo ārkārtējās situācijas dēļ nācās praksi pārtraukt un steigties atgriezties Vācijā.

Nadīne ir 23 gadus jauna, sekmīgi pabeigusi 7 semestrus Bambergas universitātē un nokārtojusi pirmo valsts eksāmenu, kas atļauj viņai praktizēties kā sākumskolas skolotājai ar specializāciju vācu valodā. 1. septembrī sāksies 2 praktiskā darba gadi, kuriem sekos vēl viens nopietns eksāmens. Tikai pēc tam Nadīne kļūs par pilntiesīgu pedagogu. Tādēļ nolēmusi, ka brīvais gads jāizmanto lietderīgi praktizējoties kādā ārzemju skolā. Kādēļ Latvijā? Jo izglītības sistēmas ir diezgan līdzīgas kā Vācijā, tā Latvijā, un bijusi vēlme iepazīt Latviju ‘no iekšpuses’ – kā skolotāji strādā, kāda ir skolas ikdiena, kā uzņem praktikanti no ārzemēm, kā jutīsies ‘viena pati’ svešā zemē.

Sākotnēji Nadīnei bijis neliels šoks un bažas par Rūjienas mazo ‘izmēru’, tukšajām ielām un noslēgtajiem cilvēkiem, taču jau pēc neilga laika tas viss bijis pazudis uz neatgriešanos. Nadīne saka:”Neskati vīru no cepures” – tas ir par Rūjienu. Šķietamais lauku miers slēpjot ļoti rosīgus, draudzīgus un atvērtus cilvēkus, kas intensīvi strādā pa dienu un radoši izpaužas vakaros visdažādākajos hobijos – rokdarbos, aušanā, svešvalodu apguvē, teātra spēlēšanā, dejošanā un sportā.

Tradicionāli jaunā praktikante  iesākumā vēroja dažādas mācību stundas, kuras laipni piedāvāja mūsu skolotāji -  latviešu valodu, svešvalodas, sociālās zinības, dabaszinības, bioloģiju, informātiku, fiziku, mūziku, matemātiku, vizuālo mākslu, mājturību u.c. Piemēram, fizikas stundā pie skolotājas Maijas Šmites 12.klases skolēni noteica gaismas  kā elektromagnētiskā viļņa  noteiktas krāsas viļņa garumu. Otrā fizikas stundā 11.klase veica darbu elektrībā. Nadīne piedalījās abos darbos kopā ar jauniešiem.  Savukārt skolotājas M. Glušonokas vadītajās  latviešu valodas stundās 4., 5., 6.klasēs Nadīne varēja vērot mācību metodes, ko izmanto mācību satura apguvē un nostiprināšanā. Nadīne nebūt nebija pasīva, bet staigāja pa klasi un vēroja skolēnus darbībā, uzdodot viņiem arī jautājumus.

Taču īpaša interese Nadīnei bija par mācību darbu un metodiku sākumskolā, tāpēc īpaša sadarbība izvērtās ar ‘mazo’ skolu un skolotājām, kuras tur strādā un kuras atsaucīgi ļāva Nadīnei piedalīties izglītības procesā. Kā vienu no prakses spilgtākajiem pasākumiem Nadīne min divas projekta dienas ar 1. – 3. klašu skolēniem, kurās viņa kopā ar Erasmus+ brīvprātīgo meiteni Kārteru (Kawther) no Dānijas iepazīstināja bērnus ar tipisku vācu un dāņu tradīciju  - Masku Karnevālu jeb Fasching festivālu. Skolotāja Marita Kukemilka atzīst: „ Nadīne paviesojās vairākās stundās - gan matemātikā, gan latviešu valodā, gan mājturībā un tehnoloģijās. Protams, mazliet bija satraukums par valodas barjeru, bet man tā bija laba iespēja “atsvaidzināt” savas vācu valodas zināšanas, gan skolēniem pierādīt sarunvalodas prasmes angļu valodā. Liels bija prieks, kad sarunās pēc stundām Nadīne apliecināja, ka lielu daļu no apgūtajiem terminiem un mācīšanas metodēm sākumskolā ir sapratusi. Iepriecināja arī tas, ka latviešu valodas stundā iepazinām latviešu tautas svētku svinēšanas tradīcijas un pēc tam Nadīne un Kārtera mūs iepazīstināja ar savas tautas svētku svinēšanas paradumiem. Iznāca laba apmaiņas pieredze arī šādā jomā. Stundās Nadīne aktīvi iesaistījās, spēlēja kopā ar bērniem dažādas spēles latviešu valodā, mērīja un iepazina visus taisnos leņķus Rūjienas sākumskolas klasē.”

Kā piemērus Nadīnes profesionālajai sagatavotībai un atvērtībai jāpiemin viņas gatavība aizvietot skolotāju M. Brīnumu viņas prombūtnes laikā no 10. – 14. februārim sociālo zinību stundās 4. – 7. klasēs. Otrs izaicinājums, kuru Nadīne pieņēma bez šaubīšanās, bija vadīt pieaugušo angļu sarunvalodas nodarbības Tautskolā pirmdienu vakaros un par kuru Nadīne saka:„Mums bija lieliska sadarbība ar vadītāju Gitu (Zariņu), un mana angļu grupa bija brīnišķīga. Lai gan es biju svešiniece Rūjienā, mani uzņēma at lielu viesmīlību.”

Vaicāta, ko vēl gribētu pateikt par Rūjienu un Latviju, Nadīne uzsver: „Esmu pārsteigta, cik labi un organizēti darbojas skola, cik labs tehniskais nodrošinājums ir klasēs. Iespaidīgi, ka bērni pēc skolas dodas uz pulciņiem, dejošanu, mūzikas un mākslas skolām. Vācijā tas nav pierasts. Latvijā skolotājiem piemīt vairāk lietišķā skolotāja tēls, lietišķs apģērbs un stāja, un jums ir maz skolotāju vīriešu. Vēl mani ļoti iespaidoja 12. klases Žetonu vakars, - cik cieša saikne veidojas starp skolēniem un audzinātāju, ja viens skolotājs audzina klasi vairāku gadu garumā. Redzēju, ka skola ir kā otra ģimene. ”

Nadīne, tāpat kā iepriekšējos gados pārējās praktikantes, apmeklēja arī latviešu valodas nodarbības pie skolotājas Ilgas Penkas, atzīstot gan, ka latviešu valoda ir grūta.

Nadīne saka, ka ieguvusi lieliskus draugus starp Erasmus+ brīvprātīgajiem no jauniešu centra, ar kuriem kopā bijusi vairākās ekskursijās, kā arī izsaka vēlmi atbraukt vēl uz Rūjienu, - šoreiz vasarā, piemēram, uz Saldējuma svēkiem.

Lai gan šoreiz izpalika tradicionālā kulinārijas pēcpusdiena un atvadu vakars pirms aizbraukšanas ar skolotājiem, mums paliek siltas atmiņas par Nadīnes prakses nedēļām un viņu pašu kā interesantu, atsaucīgu un zinātgribošu personību, gatavu strādāt ar bērniem skolā.

Par viņas viesošanos ‘mazajā’ skolā  liecinās arī kopā ar bērniem veidotais darbs  mājturībā. Iepriecināja viņas pozitīvisms, sirsnīgā komunikācija ar bērniem un vēlme iepazīt mūsu zemi, tautas kultūru, arvien jaunas mācīšanas metodes. Visi kopā mēs vēlam Nadīnei: Lai veicas turpmākajā zināšanu apguvē un viņa kļūst par lielisku skolotāju!

Rūjienas vidusskolas vārdā – Maruta Berga