No 17. – 23. janvārim Rūjienas vidusskolas skolotājas Maruta Berga un Elita Treiere, kā arī trīs skolēni Vikija Timermane (8.a), Zane Zāģere (9.b) un Kristaps Krūmiņš (8.b) devāmies uz Porto pilsētu Portugālē, lai piedalītos Erasmus+ projekta ”Water Around Us” (Ūdens ap mums) kārtējā tikšanās reizē ar mūsu partnerskolām no Somijas, Vācijas, Islandes un Spānijas un, protams, mājiniekiem Valongo vidusskolā.
Rūjienā zemi klāja pabieza sniega kārta un laukā valdīja aukstums. Rīts bija ļoti, ļoti agrs un sapakotām ceļasomām rokā, tērpušies pavasarīgā apģērbā devāmies pretim siltam pavasarim. Jā, diezgan patīkami pārcelties no ziemas -20 grādiem pēc Celsija uz pavasari +15 grādiem. Rīgas lidostā pat pamanījām, ka lidmašīnas spārni tika nomazgāti ar karstu ūdeni, lai apledojums pazustu un varētu uzsākt lidojumu. Un tā pēc nepilnām sešām stundām bijām galamērķī - Porto.
Portugāle mūs sagaidīja ar apmākušos un lietainu, taču pavasarīgu dienu. Bija ļoti, ļoti silts. Brīvā dabā ziedošas magnolijas un kallas, lieli un mazi kaktusi ziedos, visādi brīnumaini, neredzēti augi, palmas, citronu, apelsīnu un mandarīnu koki – to visu varēja redzēt Porto. Liela (otra lielākā aiz Lisabonas), bet ļoti jauka pilsēta, kas atrodas Duoro upes ielejā pie pašas ietekas Atlantijas okeānā, ar skaistu arhitektūru, slavena kā portvīna dzimtene.
Mūsu skolēni dzīvoja ģimenēs pie tiem bērniem, kurus bija uzņēmuši Rūjienā projekta tikšanās laikā 2015. gada martā.
Zane: Mani uzņēma meitene vārdā Marija, ģimenē viņi bija tikai trīs, pati Marija, mamma Katrīna un patēvs Pedro. Marija bija vienīgā, kura lieliski runāja angliski, mamma mācēja tikai pajautāt, kā garšo ēdiens, bet Pedro angliski nemācēja neko, vienīgi „yes”, ”no” un „hello”. Vakaros, kad atgriezāmies no skolas vai izbraucieniem, mēs ar Mariju skatījāmies filmas vai spēlējām „Play station”. Vienu dienu vakariņās ēdām astoņkāji, nekad nebiju to ēdusi, bet bija garšīgi. Pie vakariņu galda mēs parasti ar vecākiem pārrunājām, ko dienā darījām, ko jaunu biju redzējusi vai uzzinājusi. Vienu vakaru aizbraucām uz Valongo augstāko punktu, skats bija neaprakstāms. Marijas mamma stāstīja dažādus nostāstus un teikas par pilsētu. Bija arī vakars, kad izdomājām sarīkot „sleepover”, tas ir tad, kad atnāk draugi ciemos un paliek pa nakti. Vikija atnāca kopā ar dvīnēm, Filipu un Sofiju, Kristaps ar Pedro. Mēs spēlējām „UNO”, „Chubby Bunny” un dziedājām „Singstar”.
Vikija: Mani ģimenē uzņēma ļoti labi. Tētis un mamma nevarēja tik labi sarunāties angļu valodā, taču ar meitām dvīnēm Filipu un Sofiju bija ļoti viegli komunicēt. Vakaros mājā bijām vēlu, tādēļ neko lielu nedarījām, vienu dienu palikām pa nakti pie Zanes uz Marijas, kas bija diezgan jautri.
Kristaps: Es dzīvoju Joao Pedro ģimenē, kur mani uzņēma ļoti labi. Viņa ģimenē ir 4 cilvēki. Angļu valodu prata Joao Pedro un viņa mamma. Viņam ir jaunāka māsa Kiama. Vakaros mēs skatījāmies filmas.
Tā kā mūsu mēŗķis bija piedalīties projekta pasākumos, tad visas aktivitātes bija saistītas ar vidusskolu Valongo pilsētā. Bija interesanti vērot un salīdzināt skolēnu prezentācijas par savas valsts ūdens resursiem un to, cik atraisīti un pārdomāti bērni prot pasniegt to klausītājiem. Visi bija mājās labi pastrādājuši. Protams, klusiņām arī vērojām skolas ikdienas dzīvi. Un, kā jau tas pieņemts, salīdzinājām ar mūsējo. Mūsu skolā pēc zvana iestājas klusums, jo skolēni visi strādā stundās. Jocīgi, ka šeit īpaši tādus zvanus nedzirdējām, tāpēc īsti nevarējām saprast, vai notiek stundas. Taču notiek, un stundas ir 90 minūtes garas. Sportā skolēni var izvēlēties, ko darīt, - vai nu dejot, spēlēt basketbolu, volejbolu vai darīt ko citu. Skola ir izvietota vairākās ēkās, skolā mācās vairāk nekā 1000 skolēnu, notiek nepārtraukta staigāšana, bija grūti izprast dienas režīmu. Reizēm domājām: ”Kad viņi mācās?” Mums diez ko nepatika, ka bieži bija jāuzturas ārā arī lietus laikā, skolā nebija apkures, tāpēc visi staigāja un uzturējās telpās mēteļos un biezās jakās. Pati skola tāda diezgan veca un neizremontēta. Lai gan ar pašiem portugāļu skolēniem īpaši daudz nesanāca kontaktēties, viņi atšķirībā no Rūjienas skolēniem bija smaidīgi un priecīgi. Jāsaka arī, ka skolas pusdienas mums negāja pie sirds.
Ciemojāmies arī Valongo sākumskolā. Te darba ritms un skolas iekārtojums bija līdzīgs mūsu sākumskolai. Mazajās klasēs strādā divi skolotāji vienā klasē. Patīkami pārsteidza fakts, ka sākumskolas klasēs strādā skolotāji – jauni vīrieši. Mīļš un aizkustinošs bija mirklis, kad mazie skolēni uzdāvināja savas pašzīmētās plaukstiņas. Katrs bija ļoti lepns par savu darbu.
Gandrīz visi (izņemot skolotāju Marutu Bergu) bijām Portugālē pirmo reizi, tādēļ iespaidi bija sevišķi spilgti. Mūsu skolēni saka tā:
Vikija: Porto mani pārsteidza ar to, cik savādāka, bet skaista tā ir. Pilsēta ir ļoti kalnaina, ko bija interesanti redzēt, vēl interesantāk bija tas, ka māju fasādēs un rotājumos izmantotas flīzes.
Kristaps: Mani pārsteidza tas, ka Porto pilsētā ir tik daudzas ielas ar veco bruģakmeni un daudz skaistas baznīcas.
Zane: Mani pilsētās Valongo un Porto pārsteidza tas, ka mājas ir tik tuvu viena otrai, mazās ieliņas, kalnainā ainava, līdzīgi kā Latvijā ir daudz koku, bet tikai Portugālē tie ir eikalipti, palmas, magnolijas un citi eksotiskāki augi. Pilsētas ir ļoti skaistas, bet, ja mani izlaistu vienu pašu ārā, es droši vien apmaldītos.
Kopā ar visiem projektā iekļautiem skolēniem un skolotājiem pavadījām brīnišķīgu nedēļu, kurā netrūka arī nopietnu apskates objektu. Mēs apmeklējām vairākas baznīcas, kuras bija lielas un skaistas. Uzkāpām pašā augstākajā punktā Porto - Clerigos baznīcas tornī. Bija iespēja apmeklēt vietējo cepumu ražotni “Pauperio”, kur vērojām visu procesu, kā top mīkla, kā mašīna veido cepumus, tad tie ceļo cauri krāsnij un beigās tiek pie šokolādes glazūras. Ņamm, cik garšīgi!
Apmeklējām muzeju ”World of Discoveries’’ un uzzinājām, ka Portugāle ir jūras ceļotāju lielvalsts, jo tādas vēstures personības kā Vasko da Gama un Magelāns ir atklājuši daudzas jaunas zemes pasaulē. Ļoti patika ūdens zinātnes centrs “Water Pavilion’’, kurā redzējām, ko var izdarīt ar ūdeni, kā veidojas varavīksne, tornado un ciklons.
Zane: Mēs apmeklējām Valongo pašvaldību un satikām mēru, viņš mums īsi pastāstīja par pilsētu, un par šīferi, ar kuru pilsēta ir pazīstama. Mums katram uzdāvināja šīfera tāfelītes, kuras mēra kungs nosauca par “seno laiku planšetdatoriem”.
Pabijām vairākos tūrisma apskates objektos, sasveicinājāmies ar okeānu, nogaršojām tradicionālo ēdienu francesinha (burgers portugāļu gaumē ar sieru un ļoti asu mērci) un sālītu mencu bacalhau, izbaudījām fado dziedāšanas mākslu, ko nevar nepieminēt kā īpašu un atšķirīgu no citu tautu dziedāšanas stila un kas mēdz būt gan skumja, gan nostalģiska un jutekliska, taču tāpat arī dzīvespriecīga un līksma.
Portugālē ir ļoti raksturīga gleznošana uz flīzēm. Daudzās kafejnīcās, kāpņu telpās, interjeros un pat ēku fasādēs tiek izmantotas flīzes, kuras ir apgleznotas. Mēs pabijām Sao Bento dzelzceļa stacijā, kas atrodas Porto pilsētas centrā. Vēsturiskā stacija ir pazīstama ar tās flīžu paneļiem, kas 500 m² lielā platībā attēlo ainas no Portugāles vēstures. Stacija kalpo kā galvenais galapunkts Porto piepilsētas līnijām. Skaisti un nepierasti.
Taču pats galvenais mūsu vizītē bija draudzīga, viesmīlīgā attieksme, čalošana, smiekli, dziedāšana. Neizpalika joki, piedzīvojumu stāsti. Ir gūta pieredze un varam izvērtēt, kas pašiem jādara, lai varētu labāk kontaktēties un komunicēt ar citiem. Portugāle ir ļoti skaista vieta un noteikti priecāsieties, ja izvēlēsieties to par sava ceļojuma galamērķi.
Rūjienas vidusskolas skolotājas Elita, Maruta un skolēni Zane, Vikija un Kristaps
Kristaps, skolotāja Maruta, Vikija, Zane un skolotāja Elita pie Valongo skolas.
Skats no Clerigos baznīcas torņa uz Porto.
Vikija, Kristaps un Zane izmēģina interaktīvās ekspozīcijas ūdens zinātnes centrā “Water Pavilion”.
Skolotāja Elita Duoro upes krastā.
Rūjienas vidusskolas skolēni un skolotājas kopā ar portugāļu draugiem.
Skolotāja Maruta, Kristaps, Zane, Vikija un skolotāja Elita Porto pie senākās grāmatnīcas Portugālē.
Skats uz Porto no Duoro upes otra krasta.