27. maija novakare. Rūjiena dimd! Rūjiena dimd! Kas to Rūjienu dimdina? Dejotāji dimdina, jo tiek iedejoti I Starpnovadu skolēnu deju svētki. Rūjienas kultūras nama estrādē pulcējas skolēnu deju kolektīvi no tuvākas un tālākas apkārtnes-no Mazsalacas, Ķoņiem, Naukšēniem un Jeriem. Paši rūjienieši viskuplākā skaitā-pavisam 8 deju kolektīvi.

Pirms vēl sācies koncerts, cauri Rūjienai dodas vairā nekā 300 dejotāju. Svētku noskaņu papildina Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestra (diriģents Gvido Brenčevs) maršs gājiena laikā un skatītāju saucieni kolektīviem.

Svētku laipai pirmie pāri dodas dejotāji no Mazsalacas. Viņi apgalvo, ka „deja ir pēdas pieskāriens zemei un roku atvēršanās spārniem, mūsu ceļš pie jums”.Savukārt Naukšēnu dejotāji saka: „    Lai gan Naukšēnu novada vidusskola  ir neliela skola, dejotāji esam braši. Mūs, pakāpušos uz augstākā drumlina Latvijā, var redzēt pat Rīgā.” Ķonieši ir pārliecināti par sevi un atzīst, ka viņiem ir pietiekami liela svētku pieredze:” Mēs, Ķoņu skolas dejotāji, esam draudzīgi, jautri un atsaucīgi.Mums ir lielo deju svētku pieredze, tādēļ pazīstam mēģinājumu grūtumu un svētku saldumu.”Bet Jeru skolas dejotāji „nekad nevar nosēdēt mierīgi, vienmēr ir kustībā un neatlaidīgi sasniedz iecerēto”. Viskuplākais kolektīvs ir Rūjienas vidusskolas deju kolektīvs „Capatiņas”. Mazajiem dejotājiem ir izdevies pierādīt gan pašiem sev, gan ikvienam skatītājam, ka „te nedanco nekādi vārguļi- ikkatrs dejotājs ir personība un spilgta dzirkstele kolektīvajā ugunskurā”. Deju kolektīvs „Jampadracis”aicina:” Nāc! Mēs gribam redzēt tieši tevi mūsu draudzīgajā pulkā!”Bet Rūjienas kultūras nama jaunieši jeb „Denči”savu vizītkarti ir veidojuši vārsmās:” Denčos ejam, dejojam,/Pa pasauli mēs klejojam./Mums patīk svētku tērpus ģērbt,/Pat skaistas dzejas rindas vērpt./Mūsu mīļā Sandriņa-/Tik ļoti, ļoti laba viņa./Tāpēc Denčos dejojam/Un dejā mīlestību zvejojam.”

Un tā-deja pēc dejas, kolektīvs pēc kolektīva, skatītāju aplausiem skanot,- pusotras stundas paiet nemanot. Tiek izdejotas iepriekšējo gadu obligātā repertuāra dejas un arī tās, kas tuvas un mīļas pašiem dejotājiem. Deju starplaikos visus patīkami pārsteidz un pat nedaudz sasmīdina 1.-4. klašu runas mākslas meistari (skolotāja Sarmīte Andžejevska).

Svētku uzrunā Liesma Ērgle, Valmieras deju kolektīvu virsvadītāja, norāda, ka Rūjienas pusē dejo patiešām daudz bērnu un dejas māksla tiek godā turēta. Šo svētku pievienotā vērtība ir bērnu un jauniešu dejotprieks un kolektīvu vadītāju entuziasms un prasme pārliecināt par dejas nozīmīgumu cilvēka personības tapšanas procesā. Rūjienas novada pašvaldības vadītājs Guntis Gladkins, uzrunājot svētku dalībniekus, pauž apmierinātību par jauno tradīciju un novēl, lai izdodas. I Starpnovadu skolēnu deju svētku virsvadītāja un Rūjienas vidusskolas 7 deju kolektīvu vadītāja Ilze Lippe saka paldies gan dejotājiem, gan kolektīvu vadītājām Aijai Vidauskai, Ingai Mednei, Antrai Baunei, Dacei Ķīkulei un Sandrai Deglei par izturību un precizitāti mēģinājumu laikā un par ieguldīto darbu, gatavojot kolektīvus šiem svētkiem. Ilze gandarīta atzīst: „Svētki izdevās! Kopā izdarījām lielu darbu. Paldies! Ir dzimusi jauna tradīcija, kas turpināma katru nākamo gadu.”

GALERIJA

Alda Jansone

Šogad jau 83.reizi Latvijā notiek Meža dienas, to patrons ir Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. 6. maijā Rūjienas vidusskolas 8.a un 5.a klases skolēni kopā ar savām audzinātājām Līgu Stupeli un Līgu Āboltiņu Žīguri devās uz Naukšēnu novadu stādīt mežu.

Šo darbiņu mēs, 8.a klases skolēni, darījām jau ceturto reizi, bet piektklasnieki - pirmo.

Uzzinājām arī dažas jaunas lietas par to, ka uz vienu hektāru nepieciešams vismaz 2000 eglīšu. To mums pastāstīja Rūjienas mežniecības mežzinis Vidmants Virsis.

Pēc kārtīgi padarīta darba mūs uzcienāja ar ugunskurā ceptām desiņām , neizpalika arī viktorīna, kurā vajadzēja atcerēties ,ko stāstīja mežzinis.

5.a klases skolēni bija izgatavojuši putnu būrīšus, tos vajadzēja piestiprināt pie kokiem. Lielie zēni paņēma piektklasniekus „picpaunā”, lai varētu augstāk piestiprināt būrīšus.

Atceļā viktorīnas uzvarētāji dalījās ar saldumiem, ko bija saņēmuši par pareizajām atbildēm. Šī bija interesanti pavadīta diena, un vakarā bija laba sajūta, jo mēs visi bijām pielikuši roku Latvijas mežu attīstības turpinājumam.

GALERIJA

Melita Dunce, Luīze Reuta (8.a)

28. maijā Rūjienas vidusskola saņēma brīnišķīgu dāvanu-vairāk nekā simts grāmatu par vēsturi, rakstniecību, mākslu, kultūru, ievērojamiem cilvēkiem un notikumiem gan mūsu valstī, gan pasaulē. Dāvinātājs ir Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.

^{Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas dāvinājums Rūjienas vidusskolas bibliotēkai- vairāk nekā 100 vērtīgu grāmatu}

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir vecākā zinātniskā iestāde ne tikai Rīgā, bet arī Baltijā. Tās rašanās saistāma ar reformācijas kustību un datējama ar 1524. gadu. Gadsimtiem ritot, šodien Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir kļuvusi par vispārpieejamu zinātnisku bibliotēku ar vairāk nekā 3 miljoniem iespieddarbu, elektronisko izdevumu, audiovizuālo materiālu, rokrakstu un citu dokumentu 69 valodās. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka ir mūsdienīgs kultūras un zināšanu centrs ar orientāciju uz lasītāju. Un nu jau arī vairākus gadus bibliotēka dāvina skolām grāmatas, kas ir vērtīgs papildinājums kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Bibliotēkas darbinieki ir pārliecināti, ka izglītota jaunatne Latvijai šobrīd ir visvairāk vajadzīga, un tāpēc cenšas savu pārliecību realizēt darbos, dāvinot grāmatas skolu bibliotēkām.

^{Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere un Rūjienas vidusskolas direktors Vidars Zviedris vienojas draudzīgā rokasspiedienā pēc dāvināto grāmatu nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas}

Pateicībā par vērtīgo dāvanu ciemiņiem tika dota iespēja iepazīties ar skolu un saņemt īpašo krūzīti ar skolas logo, kā arī apmeklēt Rūjienas Izstāžu zāli un nogaršot Rūjienas saldējumu.

Alda Jansone

Ir ceturtdiena, 19.maijs. Pulksten 19.00 sākas 6.a klases skolēnu individuālā izpildījuma – ieskaites koncerts. Kopā ar vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām tas notiek jau 4. reizi. Paula ir uzrakstījusi dzejoli par septiņiem nešķiramiem draugiem – septiņām notīm, patiesībā tas ir stāsts dzejā par mums pašiem, jo ikvienā no mums ir iespējams saskatīt kādu no iezīmēm, ko Paula piedēvē kā raksturīgāko notīm. Ričards sāk koncertu ar vārdiem, ka viss, ko šovakar dzirdēsiet, ir paveikts par prieku sev, vecākiem un skolotājiem, jo ikvienam skolēnam savs mūzikas instruments ir kļuvis par draugu. 3.stāva foajē telpa atdzīvojas, to piepilda melodijas, skolēniem izpildot savus sagatavotos skaņdarbus klavierēm, flautai, trombonam, saksofonam, klarnetei, akordeonam.

Pēc koncerta skolēni pulcējas klasē, lai cienātos ar saldumiem. Vecākiem tiek rādīta prezentācija par 6.a klases aktivitātēm 2010./2011.m.g. 2.pusgadā. Pēc divām skanīgām, emocionāli piepildītām stundām šķiramies ar domām par satikšanos nākamgad.

Kā paši skolēni vērtē pasākumu?

Jana: „Man patika, kā mēs dziedājām dziesmas, jo tās bija ļoti jaukas. Patika interesantie dzejoļi. Varējām vairāk izmēģināt, būtu sanācis vēl labāk.”

Sendija: „Jauki, ka paši varējām klausīties klasesbiedru veikumu. Bija jautri skatīties prezentāciju.”

Zanda: „Plusi – varēja dzirdēt klasesbiedru skaņdarbus, patika dziedāt dziesmas. Nepatika tas, ka liek atzīmes. Nākamgad varētu būt šādi – notiek koncerts, bet atzīmes neliek, atzīmes liek stundā.”

Agne: „Ļoti patika sakārtotība pasākuma plānojumā, patika mazie dzejolīši par notīm, patika tas, ka visi centās pēc iespējas labāk izpildīt savus skaņdarbus.”

Ivita: „Man ļoti patika mūsu izvēlētās dziesmas, tās bija skanīgas, patika skaņdarbi, patika labās atzīmes.”

Foto Ina Rulle

6.a klases audzinātāja Ilga Penka