Priecīga ziņa - šī gada rudenī Rūjienas vidusskola atkal (jau piekto reizi) ir saņēmusi finansiālu atbalstu no ES KA2 Stratēģisko skolu sadarbības partnerības programmas, lai nākamos trīs gadus kopā ar 5 citu valstu (Vācijas, Spānijas, Portugāles, Somijas un Islandes) partnerskolām realizētu projektu „Water around us”- ūdens mums visapkārt. Projekta mērķis ir kopīgi dažādu valstu skolēniem un skolotājiem iepazīt ūdeni tā visdažādākajās izpausmēs un veidos, salīdzināt kā tēma par ūdeni tiek mācīta dažādu valstu mācību programmās. Bez tam saprast tā nemitīgo mainību, saredzēt to tur, kur liekas , ka tā nemaz nav un sajust to kā bagātību, kas dažiem nemaz nav dota.
Pirmā projekta gada plāna ietvaros skolā jau noticis jaunā projekta logo konkurss, kurā piedalīties bija aicināts ikviens. Atsaucība bija liela, tāpēc izvēlēties vislabāko nebija viegli. Un tomēr- starpvalstu balsošanai tika izvirzīti Patrīcijas Jolkinas (8.b) un Jēkaba Jostsona (4.b) darbi. Atliek gaidīt „lielās” balsošanas rezultātus.
Pirmā šī projekta skolotāju darba vizīte notika no 9. novembra līdz 14. novembrim Islandē.
Visu dalībvalstu skolotāji satikās BORGARNESAS pamatskolā, lai kopīgi apspriestu pirmā gada darāmos darbus. Katra no dalībvalstīm uzņēmās koordinēt kādu no aktivitātēm: apkopot logo konkursa rezultātus, veidot vārdnīcu, kurā angļu valodā apkoposim terminus, kas saistīti ar ūdeni, izstrādāsim mācību un eksperimentu bukletu par ūdens pārvērtībām, mēģināsim izveidot kopīgu virtuālu mācību platformu un sagatavosim kalendāru 2016. gadam. Un, tā kā mūsu projekta galvenais varonis ir ŪDENS, Islandes kolēģi šajās dienās centās izrādīt mums to savā zemē visos tā iespējamos veidos.
„Uzlikt” uz papīra visu redzēto un izjusto patiesībā ir neiespējami, jo liekas, ka nevienā citā pasaules valstī nav iespējams izbaudīt tādu neskartās dabas skaistumu un spēku, kā arī bezspēcību tā priekšā. Katrā ziņā ne tik nelielā teritorijā. Salas izmērs ir tikai uz pusi lielāks kā mūsu mazā Latvija. Taču iedzīvotāju blīvums ir 10 (!) reizes mazāks kā pie mums, t.i. aptuveni 3 iedzīvotāji uz vienu km2. Tam par iemeslu kalpo nekas cits, kā jau pieminētā dabas varenība, proti ledāji, kas aizņem vienu desmito, bet lavas lauki otru desmito daļu no valsts teritorijas. Ja lavas lauki, tad protams vulkāni- veci un ne tik veci, nesen izvirduši (bēdīgi slavenais Eyjafjallajokull 2010.g.) un tādi, kas darbojas pašlaik - Bardarbunga. Bez tam ezeri, upes, ūdenskritumi, geizeri un karstie avoti. Daži no šiem objektiem ieņem pirmās vietas Eiropas un pasaules dabas objektu sarakstu augšgalā un sākas ar vārdiem vis…
Mēs savām acīm redzējām, klāt bijām un sajutām:
- pasaules lielāko karsto avotu, kas no zemes dzīlēm katru sekundi „izmet” 200 litrus 95oC karstu ūdeni. Islandieši ir iemācījušies izmantot šos karstos avotus gan apkurei, gan sadzīvei, un pašlaik ar to resursiem nodrošina 90% savu saimniecību;
- Islandes vizītkarti - ģeotermālo baseinu „Zilā lagūna”. Koši zilais (ūdens neparasto krāsu dod baltie māli, minerāli un zilās-zaļās aļģes) un gandrīz 40oC karstais ūdens palīdzēja atgūties pēc 18h ilgā ceļa uz Islandi;
- Minerālūdens avotu, kas īpašs ar to, ka no zemes ārā „nāk” jau gāzēts;
- Otru lielāko Eiropas (arī Islandes) ledāju, kas kā ledus cepure klāj vulkānu masīvu. Mēs pabijām 900m v.j.l. augstumā. Tur augšā- mežonīga arktiska ainava, kaut kas nebijis un iepriekš nepieredzēts. Skaisti, bet reizē arī respekts un cieņa pret dabu;
- Tingveliru- vietu, kurā ir unikāla iespēja atrasties divos kontinentos vienlaicīgi. Nu ne gluži tehniski, bet šeit satiekas Ziemeļamerikas un Eirāzijas kontinentu plātnes. Tās veidojās pirms 50 miljoniem gadu, kad Zemes garozā starp Grenlandi un Skandināviju izveidojās plaisa, izplūda lava, kas sacietēja un lēnām cēlās augšup, tā radot Islandes salu. Turklāt šīs plātnes attālinās viena no otras vēl joprojām par 2cm gadā. Šajā vietā pirms tūkstoš gadiem sanāca pasaulē pirmais parlaments;
- Lavas alas-izbijušu lavas upju gultnes zem zemes;
- Vienīgo pasaules ūdens bibliotēku. 2007.gadā, baidoties no pasaules globālās sasilšanas, islandieši nolēmuši paņemt paraugus no visiem 24 Islandes ledājiem. Tagad viņi ar šo darbu lepojas, jo viens no ledājiem jau izkusis, bet ūdens no tā glabājas vēsturei;
- Islandes otru lielāko ūdenskritumu-Gulfoss jeb Zelta ūdenskritums;
- Islandes simbolu Geysir. Tas devis vārdu visiem pasaules geizeriem. Tiesa, pašlaik „vecais” geizers ir piekusis un aizgājis atvaļinājumā (tā saka paši islandieši-cik tad ilgi var mētāt ūdeņus 80 metru augstumā). Tāpēc geizeru misiju pilda tā kaimiņš Strokkurs, kas ūdens šalti ik pa 8 minūtēm izšauj tikai! 30 metru augstumā! Pietiekoši aizraujošs skats tādus brīnumus nepieredzējušiem latviešu ceļotājiem.
Ja godīgi, tad visa Islande ir viens liels apskates objekts, jo viens par otru skaistāki ūdenskritumi gaida ik uz stūra, ledāju mēles apņem no visām pusēm, aiz muguras vārās karstie avoti, bet priekšā nebeidzami balti un melni vulkānu kalni. Lavas lauki. Mežonīgums un klusums. Un ZIEMEĻBLĀZMA naksnīgajās debesīs.
Visam , ko redzējām un sajutām kā pievienotā vērtība klāt nāk Islandē satiktie cilvēki. Stipri savā garā, ļoti mīl savu zemi, bezgala sirsnīgi, viesmīlīgi un ar izcilu humora izjūtu, kas noteikti palīdz izdzīvot šajā skarbajā, bet tik fantastiski skaistajā zemē.
Maruta Berga un Guna Kūla (Rūjienas vsk.)