No 18. marta līdz 25. martam Rūjienas vidusskolas skolēni Sabīne Plauka, Renāte Kalniņa , Alberts Leska un skolotājas Māra Guna Dreimane un Anda Deksne piedalās Erasmus+ programmas projekta WAU vizītē Islandē Borgarnesas skolā.
Projekta WAU (Water Around Us) skolēnu apmaiņas pasākums šoreiz (19.-25.martam) notika Islandē Borgarnesā. Braucienā piedalījās Rūjienas vidusskolas skolēni Sabīne Plauka, Renāte Kalniņa, Alberts Leska un skolotājas Māra Guna Dreimane un Anda Deksne, kā arī spāņu, portugāļu, somu un vāciešu partnerskolu skolēni un skolotāji.
Šoreiz vizīte Islandē bija veltīta Starptautiskajai Ūdens dienai. Skolēniem Ūdens dienai par godu tika organizētas darbnīcas, kurās, komunicējot ar citu valstu skolēniem, varēja veikt interesantus eksperimentus un veidot modeļus, kas saistīti ar ūdeni. Varēja praktiski noskaidrot kā veidojas burbuļi, kā darbojas vulkāns, kāpēc eļļa nesajaucas ar ūdeni, kāpēc krāsa izplūst saskaroties ar ūdeni, kāpēc balons, kurā ir ūdens, nedeg, u.c. interesantas lietas.
Burbuļu stacija.
Zemes sirdspuksti, geizeru strūklojumi un dubļu avotu šļaksti, ledus klāni un klinšu kailās muguras, fjordi un ezeriņi, banāni un vīnogas siltumnīcās, lēta elektroenerģija un geizeri - tik izsmalcināts skaistums sastopams Islandē. Valsts tiek saukta par „uguns un ledus zemi”.
Ja jau projekts ir par ūdeni, tad Islande tiešām ir vispateicīgākā vieta, kur ir lieliska iespēja izbaudīt ūdens daudzveidīgās formas. To arī mūsu partneri centās parādīt.
Visiespaidīgākais bija brauciens uz ledāju Langjökull. Laiks bija saulains, apsnigušie kalni mirdzēja saulē, ainava brīnišķīga! Uz pašu ledāju pa sniega ceļu (~30min) braucām ar īpaši pielāgotām mašīnām. Ledājs ir apmēram 50 km garš un 15 līdz 20 km plats. Ledājā ir entuziastu izveidots alu labirints apmēram 1000 m garumā, kurā var apskatīt, kā ledājs aug, var skaitīt pat gadskārtas tāpat kā kokam, var izjust sniega un ledus krāsu nianses, te ir pat izveidota neliela ledus kapela.
Ceļā uz ledāju kopā ar šoferīšiem.
Ledāja alas.
Par redzēto un izjusto aicinājām izteikties pašus skolēnus:
Renāte Kalniņa:
23.martā no rīta bija ļoti stiprs vējš un lietus, tāpēc mūsu ekskursiju pārcēla par 2 stundām vēlāk, jo lielā vēja dēļ ir bīstami braukt zem kalniem, vējš var apgāzt autobusu uz sāniem. Mēs piedzīvojām ar laikapstākļiem bagātīgu dienu - no rīta vētra un lietus, vēlāk saule, tad atkal sniegs, vietām krusa. Sapratām, cik mainīgs un nepastāvīgs var būt laiks Islandē.
Apmeklējām hidroelektrostaciju Ljósafoss, kurā bija ļoti interesanta un oriģināla interaktīva izstāde par enerģijas iegūšanu un izmantošanu. Izstādē bija ko darīt visu vecumu cilvēkiem. Man patika arī pa gabalu – caur logu vērot lielās, milzīgās krāces.
Sabīne, Renāte un Alberts pārbauda sava spiediena spēku.
Tālāk mēs devāmies uz siltumnīcām, kurās audzē tomātus. Islandieši tomātus spēj nodrošināt paši, tie nav jāimportē. Mums iedeva nogaršot mazos garšīgos tomātiņus un tomātu biezzupu. Siltumnīcā apkārt lidinājās kamenes, kas tiek izmantotas tomātu apputeksnēšanai.
Apskatījām vienu no lielākajiem geizeriem Islandē un vērojām, kā ārā no zemes šāvās ūdens. Tas bija pārsteidzoši. Ūdens bija ļoti karsts (80-100oC). Bija jūtama izteikta sērūdeņraža smaka.
Mēs apmeklējām slavenāko ūdenskritumu Islandē - Gulfoss. Tas bija tiešām skaists. Ūdens ar milzīgu spēku gāzās 70 metrus dziļajā kanjonā.
Gulfoss.
Mana viesģimene bija ļoti jauka, visi ģimenes locekļi bija ļoti izpalīdzīgi. Meiteni, pie kuras es dzīvoju, sauca Hrofnhildur. Viņa bija ļoti jauka, laipna un izpalīdzīga. Tā kā mana bagāža tika aizkavēta, tad Hrofnhildur man aizdeva savas drēbes un dažas citas nepieciešamas lietas.
22.martā mēs devāmies uz skolu, kur notika starptautiskai Ūdens dienai veltīts pasākums. Mēs mazās grupās veicām dažādus eksperimentus, kas saistīti ar ūdeni. Man patika eksperiments, kurā bija doti 7 dažāda blīvuma šķidrumi. Tie bija uzmanīgi jāsalej kopā, lai nesajauktos. Vēl bija interesants eksperiments – vulkāna modelis, kurā bija jāsajauc eļļa ar sulu un tad jāpievieno šķīstošā C vitamīna tablete. Interesanti bija vērot, kā notiek reakcija – nedaudz atgādinot vulkāna izvirdumu.
Dažāda blīvuma šķīdumi.
Man ļoti patika Islande un labprāt tur atkal kādreiz atgrieztos.
Sabīne Plauka
21.martā bijām Langjökull ledājā, apskatījām Hraunfossar ūdenskritumu, Deildartunguhver ģeotermālos avotus un Grábrók veco vulkānu. Ekskursija uz ledāju bija ļoti interesanta, es tādā nekad nebiju bijusi, tas bija kaut kas jauns. Laiks bija fantastisks - visapkārt balts sniega tuksnesis, zilas debesis, saule, un, kad jau bijām braukuši ar milzīgām mašīnām kādas 30 minūtes, tad sniegā redzam tādu necilu, izraktu ieeju ledus alā. Interesanti bija staigāt, kad apkārt ir tikai ledus sienas.
Hraunfossar ūdenskritums bija viennozīmīgi skaistākais, ko biju redzējusi – ūdens bija dzidri zils, tas plūda upē no ledāja caur lavas laukiem, blakus šalcošajam ūdenim vizuļoja lāstekas, apkārtne bija ļoti skaista – kalnaina, un tas viss kopā bija pasakaini skaisti. Arī ģeotermālie avoti bija kaut kas neredzēts. Ūdens temperatūra tajos bija ap 100oC, arī tvaiki, kas pacēlās no šiem ūdeņiem bija ļoti karsti. Karstais ūdens, kas mutuļodams nāk no pazemes, tiek izmantots sadzīves vajadzībām Borgarnesas pilsētai – ēku apsildei, mazgāšanai, u.c.
Hraunfossar ūdenskritums.
Deildartunguhver ģeotermālie avoti.
No Grábrók vecā vulkāna augšas pavērās pasakains skats. Visapkārt brīvība, svaigs gaiss, un, protams, kalni. Brīnišķīgi! Vulkāns pēdējo reizi darbojies pirms apm.1000 gadiem, tagad te izveidota tūristu taka līdz vulkāna krāterim. Emocijas bija lieliskas, jo pie mums Latvijā nav šādu skatu.
Skats no Grábrók vulkāna
Dzīvoju viesģimenē, kura bija ļoti jauka un laipna pret mani. Uzņēma mani ar vislielāko prieku. Meiteni, pie kuras dzīvoju, sauca Birta. Viņa vienmēr rūpējās par mani un gādāja, lai es justos labi. Birtai bija 2 jaunākas māsas, kuras arī bija ļoti priecīgas, ka dzīvoju viņu ģimenē. Ar Birtu mēs ļoti sadraudzējāmies, un noteikti uzturēsim kontaktus arī turpmāk.
Katru vakaru mēs satikāmies ar citiem projekta dalībniekiem un pavadījām jautri laiku. Kādu vakaru mēs devāmies uz jauniešu centru, kur mēs visi kopā spēlējām spēles, dziedājām karaoki un dejojām. Tas bija ļoti jautri, visi bijām draudzīgi un pozitīvi. Kopumā par šo braucienu varu teikt tikai to pozitīvāko, jo tas man deva iespēju iepazīt Islandes dabas daudzveidību, iepazīt jaunus draugus, izbaudīt lietas, kuras nekad Latvijā nebūtu iespējamas – piemēram – peldēties karsto avotu ūdeņos, kad ārā visapkārt sniegs un kalni, vērot, kā geizers izšauj no zemes ūdeņs strūklu.
Alberts Leska:
Pēdējā vizītes dienā devāmies ekskursijā uz Islandes galvaspilsētu Reikjaviku. Apskatījām lielāko vaļu ekspozīciju Eiropā “Whales of Iceland”. Izstādē bija apskatāmi 23 dažādu vaļu modeļi to reālajos izmēros, kuri dzīvo Islandes ūdeņos. Ar audiogida palīdzību varēja uzzināt daudz interesantas lietas par katru vali.
Izstāde “Whales of Iceland”.
Nogaršojām Islandes saldējumu veikaliņā ar nosaukumu “Valdis”. Interesanti, ka Valdis pie mums ir vīriešu vārds, bet Islandē – sieviešu vārds. Apmeklējām arī ūdens torni, kurš kalpo arī kā kafejnīca un izstāžu zāle, un no kura paveras brīnišķīgs panorāmas skats uz pilsētu.
Pēcpusdienā pienāca sāpīgākais moments – atvadīšanās no projekta draugiem. Bijām tā sadraudzējušies, ka šķirties bija ļoti, ļoti grūti. Ceru, ka kādreiz atkal tiksimies.
Vēlu vakarā apmeklējām “Zilo lagūnu”. Ūdens te bija ļoti sāļš un karsts. Bet bija interesanti, jo ārā bija liels vējš un lietus, bet mēs sildījāmies siltajos ūdeņos.
Puisi, pie kura es dzīvoju, sauca Bjarni. Bjarni ģimene mani uzņēma ļoti viesmīlīgi. Uzreiz izrādīja visu māju. Vienmēr rūpējās, lai es justos labi. Bjarni ir ļoti muzikāls, atklāšanas pasākumā viņš bija sagatavojis priekšnesumu – viņš dziedāja dziesmu, kurai pats arī spēlēja pavadījumu uz ukuleles.
Birte, Sabīne, Hrofnhildur, Renāte, Bjarni un Alberts.
Nedēļa Islandē paskrēja nemanot, bet esam piepildīti ar emocijām, iespaidiem. Esam tik daudz redzējuši, sajutuši islandiešu viesmīlību, izbaudījuši ūdeņus, sniegu, vētru, kā arī pasakainās ainavas! Esam atkal satikuši savus partnerskolu kolēģus, skolēni ieguvuši draugus, un jūtamies mazliet gudrāki, mazliet pieredzējušāki, ar plašāku skatu uz daudzām lietām.
Skolotājas Anda Deksne un Māra Guna Dreimane