No 22.marta līdz 27. martam Rūjienas vidusskolā viesojās Erasmus+ programmas projekta „WaterAroundUs” 30 skolotāji un skolēni no Portugāles, Spānijas, Vācijas, Islandes un Somijas. Projekts paredz līdzīgu tikšanos katrā no partnervalstīm. Šogad jau rakstījām par skolēnu un skolotāju tikšanos Somijā, tagad bija pienākusi mūsu kārta uzņemt viesus.
Lielākā daļa viesu Latvijā bija pirmo reizi, tāpēc no mūsu puses bija liels izaicinājums – sniegt ieskatu mūsu dabas bagātībās, kultūras daudzveidībā, skolas tradīcijās. Izaicinājums bija arī tiem 16 Rūjienas vidusskolas skolēniem un viņu ģimenēm, kuri laipni pie sevis uzņēma kādu no viesu skolēniem. Liels paldies visām ģimenēm par atbalstu, līdzdalību, par iejūtību.
Ko tad mēs visu nedēļu darījām?
Pirmdiena bija iepazīšanās diena. Iepazīstinājām viesus ar skolu, skolotājiem. Viesi izteicās ļoti atzinīgi par skolas vizuālo noformējumu (patika krāsu salikumi klasēs, koridoros), par tehnisko nodrošinājumu. Devāmies iepazīt Rūjienas pilsētu – tikāmies ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju Gunti Gladkinu, nogaršojām Rūjienas saldējumu, ar Līgas Siliņas palīdzību iepazinām Rūjienas mākslas tradīcijas.
Pirms braukšanas uz Latviju skolēni jau bija sagatavojuši mājasdarbu –eksperimentus par ūdeni. Un otrdien, 24.martā, katrs demonstrēja un stāstīja par savu eksperimentu – spāņu skolēni demonstrēja kapilaritātes parādību, izmantojot ūdeni, vācu skolēni – sāļūdens un saldūdens blīvumu atšķirību, portugāļu skolēni – ūdens virsmas spraigumu. Islandieši bija atveduši līdz nelielu ūdens dzirnavu modeli un demonstrēja, kā ar ūdens palīdzību var iegūt elektrību.
Ceturtdien turpinājām pētīt ūdens procesus un īpašības – bijām sagatavojuši radošās darbnīcas par un ap ūdeni. Skolotāja Maruta vadīja nodarbību par ūdens piliena ceļojumu, iekļaujot tajā jaunu terminu apguvi angļu valodā, skolotājas Ina un Elita bija sagatavojušas muzikālu nodarbību, kuras laikā mācīja visiem latviešu rotaļas. Prieks bija par mūsu 8. klases meitenēm Kati, Anci, Līvu, Gundegu un Evitu, kuras spēja vadīt nodarbības angļu valodā – par ūdens sasalšanas temperatūras pazemināšanu un brīnišķīgu sveču dekorēšanu izmantojot ūdeni un īpašas krāsas.
Trešdienā (25. martā) laiks mūs patiešām lutināja – beidzot spīdēja saule, un bija īstais laiks ekskursijai. Devāmies uz Mazsalacas dabas taku, kur apskatījām Salacas gleznainos smilšakmens atsegumus, Velna alu, izmēģinājām arī atbalss skanējumu Skaņajā kalnā. Tālāk devāmies uz Salacgrīvu. Te vides izglītības speciāliste Inta Soma mums vadīja interesantas interaktīvas nodarbības par zivīm – uzzinājām, kā pēc zivju zvīņām var noteikt to vecumu, par bruņuzivi, kura tālā pagātnē dzīvojusi Baltijas jūrā, izveidojām arī katrs savu bruņuzivi. Tālāk devāmies uz Sarkanajām klintīm, lai baudītu mūsu jūras krasta daudzveidību – smilšainās klintis, akmeņaino krastmalu. Prieks bija vērot skolēnus, kuri jau pāris dienās bija tā sadraudzējušies, ka likās, pazīstami jau ilgu laiku.
Paldies visiem dejotājiem un dziedātājiem, kuri ceturtdienas koncertā rādīja mūsu Dziesmu un deju svētku tradīcijas. Viesu skolotāji vēl un vēlreiz teica paldies, ka esam šo koncertu iekļāvuši programmā, tas bija ļoti emocionāli aizkustinošs.
Nedēļa paskrēja nemanot – jau piektdiena – atvadīšanās – emocionāli grūta visiem – pēc notikumiem piesātinātās nedēļas, pēc draudzīgām sarunām, pozitīvām emocijām. Gandarījums, dzirdot no viesiem, ka tiek izteikti atzinīgi vārdi par skolu, skolotājiem, Latvijas dabu, tradīcijām, draudzību.
Ceru, ka ieguvēji ir gan viesi, gan mēs paši, ka pozitīvais lādiņš visiem ļaus ar jaunu sparu pabeigt mācību gadu, kā arī šī gada projekta aktivitātes.
Anda Deksne
Piedalīties šajā projektā bija kas vienreizējs. Nenožēloju brīdi, kad pateicu skolotājai:„Jā, labprāt uzņemtu viesu skolēnu savā ģimenē”. Satiekot Sofiju, jutos priecīgi, jo labu laciņu pirms satikšanās abas sazinājāmies internetā un bija iespēja jau daudz ko uzzināt par viņu. Pirmās divas dienas mums abām bija klusas, jo bija grūti pierast pie sveša cilvēka, bet kopējas izklaides mūs abas satuvināja. Ejot kopā uz skolu smējāmies un pārrunājām iepriekšējā dienā notikušo. Dotais laiks bija mums abām par īsu. Piektdienas rīta nespējām noticēt, ka Sofija dodas prom. Visa mana ģimene bija jau pieradusi, ka jādomā par vienu cilvēku vairāk. Atvadīšanās bija ļoti grūta, aizejot mājās nebija ko darīt un likās, ka kaut kas trūkst.
Vēl joprojām uzturu kontaktu ar Sofiju un vienīgais, ko viņa atkārto, ir tas, ka vēlas atgriezties Latvijā un satikt šos jaukos cilvēkus. Labprāt apciemotu Sofiju Portugālē.
Solvita Jurisone:
Man šajā nedēļā bija interesanti uzzināt kopīgās un atšķirīgās lietas dažādās valstīs, vēl interesanti bija iemācīties dažādus vārdus šo valstu valodās. Pie manis palika meitene no Portugāles, Marija. Ar Mariju es sapratos ļoti labi, jau pirms atbraukšanas sazinājāmies un noskaidrojām, ka mums ir daudz kopīgu interešu. Latvijā Marijai patika tas, ka te ir daudz koku, un ka te bija sniegs, bet viņai ātri tas sāka nepatikt, jo bija auksts. Sadraudzējāmies un ieguvām draugus arī jauniešiem no citām valstīm.
Mēs turpinām sazināties un ceram, ka varēsim tikties vēl kādu reizi! Atvadīties bija grūti, jo visi bijām satuvinājušies. Man šis projekts ļoti patika!
Zane Zāģere
Es piedalījos šajā projektā tāpēc, ka Venla, meitene, ar ko es sadraudzējos un kas mani uzņēma savā ģimenē Somijā šī paša projekta ietvaros, brauca uz Latviju. Nolēmu Venlai sagādāt pārsteigumu un kopā ar skolotājām jau svētdien sagaidīju viņu lidostā. Pārsteigums patiešām izdevās! Prieks bija satikt arī Jessi un Kiiu, kurus biju jau iepazinusi Somijā.
Šī bija pirmā reize, kad kādu uzņēmu pie sevis ģimenē, tāpēc tā bija jauna pieredze man un manai ģimenei. Mums nebija problēmu ar viešņas uzņemšanu, jo viņai pārsvarā viss patika un viss garšoja, ko mēs piedāvājām.
Bija interesanti vērot viesu reakciju par mūsu pārtiku, iespaidiem par pilsētu, Latviju, skolu.
Vienu dienu mums pašiem bija iespēja aizvest Venlu un Kristapa viesi Jessi nelielā ekskursijā uz Valmieru, viņi abi bija pārsteigti par cenām šeit un Somijā. Mēs lieliski pavadījām šo dienu un izsmējāmies no sirds. Iepazinu arī citus skolēnus no Islandes, Portugāles un puisi no Vācijas.
Vēl ilgi pēc vizītes Latvijā Whatsapp lietotnē visi rakstīja par to, cik ļoti vēlas atgriezties, par to, cik šeit bija interesanti. Kontaktus uzturam vēl joprojām un nešaubos, ka kādu dienu atkal satiksimies!
Patrīcija Jolkina
Es uzņēmu 2 ārzemju skolēnus. Meiteni no Somijas Kiiu un zēnu no Vācijas Andre. Ar Kiiu es biju sadraudzējusies jau 2 nedēļas pirms viņas atbraukšanas, bet ar Andre negāja tik viegli. Abas jau no paša sākuma centāmies ar viņu runāt, īsti nesanāca, bet, kad mums bija futbola spēle, bija tāds klikšķis un viss, viņš atvērās. Un kopš tās dienas mēs ātri sadraudzējāmies.
Es jau pirmajās dienās sadraudzējos ar Kiias draugiem, kaut jau mazliet biju viņus iepazinusi pirms tam. Ļoti sadraudzējāmies ar Venlu un Jessi no Somijas, islandiešiem. Mums visiem kopā gāja ļoti jautri.
Vienu vakaru mēs noorganizējām picu vakaru. Jesse, Venla, Kiia, Andre, Patrīcija, Kristaps un es kopā cepām picas un jautri pavadījām laiku, runājoties un spēlējot Xbox.
Manuprāt, pie manis dzīvoja īstie cilvēki, jo beigās, kad bija jau palikušas tikai dažas dienas, es, Kiia un Andre bijām kā brālis un māsas. Mums visiem bija kopīgas lietas un bijām ļoti satuvinājušies.
Mums ir izveidota grupas sarakste, kurā sarakstāmies laiku pa laikam, tāpēc domāju, ka kontakts nepazudīs. Visiem ļoti patika brauciens uz jūru, brīvais laiks pa Valmieru un sportiskās aktivitātes.
Domāju, ka noteikti kādreiz atkal tiksimies!
Loreta Kaliksone
Pie manis dzīvoja meitene no Vācijas – Luisa. Mums saprasties bija ļoti viegli, jau pirms viesu ierašanās mums bija izveidojies kontakts. Varējām runāt par dažādām tēmām, protams, sapratām, ka mums abām bija mazas angļu valodas grūtības - piemirsās kāds vārds vai kāda frāze, bet ar visu lieliski tikām galā.
Luisai Latvijā patika daba, apskates objekti, cilvēku draudzīgums. Patika arī tas, cik laipni un jauki uzņēmām viņu ģimenē.Ar asarām acīs Luisa devās prom no Latvijas, viņai bija grūti atvadīties no visiem jauniegūtajiem draugiem. Protams, es sadraudzējos arī ar citiem skolēniem. Visi bija tik ļoti jauki un draudzīgi. Kontaktu, protams, saglabāsim - turpināsim sarakstīties mēs visi. Jauki, ka tagad mums draugi ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs!
Līga Balode