No š.g. 6.-10. februārim Rūjienas vidusskolas 9.klases skolēni Luīze Reuta, Amanda Anna Bērziņa, Zane Plauka un Elvijs Uglanovs, kā arī skolotājas Ina Plauka un Guna Kūla, Comenius projekta ietvaros piedalījās projekta vizītē SOMIJAS pilsētā Lapēnranta. Vizītē Somijā piedalījās arī delegācijas no Vācijas, Spānijas un Rumānijas.
Pirmdienas vakarā, ierodoties Lapēnrantā, mūs mīļi un laipni sagaidīja kopš vasaras neredzētie draugi. Satiekoties varēja pamanīt cik ļoti bijām noilgojušies pēc somu draugiem. Pirmajam vakaram jaunieši neko nebija ieplānojuši un mēs pavadījām vakaru ģimenēs. Iesākums bija ļoti neveikls un kautrīgs, bet ar laiku iejutāmies.
Otrdienas rītā jau 9:15 bijām skolā, kas ir ļoti moderna ,jo nesen renovēta. Lauritsalas skola atšķiras no mūsu Rūjienas vidusskolas, jo izglītība līdz 9.klasei ir pilnībā apmaksāta – ēdināšana, transports, grāmatas un viss nepieciešamais. Viņu skola ir tik tīra, ka visi staigā zeķēs un zābakus atstāj pie klases durvīm. Pēc zvana, klases tiek aizslēgtas. Gan meitenes, gan zēni mājturībā dara vienu un to pašu, bērni izgatavo sadzīvē noderīgas lietas, kā, piemēram, dažādas drēbes, kuras katrs modelē pēc savas patikas. Gala rezultāts neko daudz neatšķiras no drēbju veikalu piedāvājuma. Atšķirībā no mums, bērni dodas uz skolu, lai cik auksts būtu. Viņus aukstums neattur, jo visiem ir piemērots apģērbts un neviens nečīkst par to, ka kaut kas salst.
Pēc skolas apskates devāmies uz zīmēšanas klasi, kur visi kopā aizpildījām Somijas kontūru ar saviem roku nospiedumiem. Pēcpusdienā, pēc nodarbībām skolā ,mūs iepazīstināja ar Lapēnrantas pilsētu, kas atrodas pie Saima ezera. Tas ir viens no lielākajiem ezeriem Eiropā. Tieši tāpēc tūristu vidū pilsēta ir otra iecienītākā atpūtas vieta Somijā. Saima ezera krastā atrodas papīrfabrika, kas pārstrādā vietējo izejvielu-koksni. Vakarā mēs devāmies uz Holiday Club Saimaa Spa, kur lieliski izklaidējāmies un atpūtāmies.
Trešdiena bija gara, taču ļoti interesantas ekskursijas diena. Pirmais apskates objekts, ko mēs aplūkojām, bija Lusto Meža muzejs, kurš atrodas Savonlinnā. Muzejā uzzinājām par mežu kultūru un vēsturi, jo Somijas teritoriju 58% aizņem meži. Koksni eksportē arī uz ārzemēm, tai skaitā uz Krieviju. Muzeja ekspozīcijā varēja aplūkot meža izstrādes tehniku, tās attīstību no pagājušā gadsimta; klusuma istabu, kur virtuāli tika attēlota meža dzīve. Pēc interesantās ekskursijas pa Meža muzeju, pa ceļu, kas šķērso neskaitāmas Saima ezera salas un saliņas, mēs devāmies tālāk uz Olavinlinna pili, kas ir viduslaikos celts cietoksnis un atrodas vistālāk uz ziemeļiem, joprojām atvērts apmeklētājiem gan ziemā, gan vasarā. Jūlijā, Olavinlinnas pilī notiek Operas festivāls. Tālāk devāmies uz Kerimäki baznīcu, kas ir lielākā koka baznīca pasaulē. Tā ir 45m gara, 42m plaša un 27m augsta. Baznīcā ir divi balkoni, tajā ir sēdvietas 3500 apmeklētājiem, taču vienlaikus tā var uzņemt gandrīz 6000 baznīcēnu. Blakus baznīcai atrodas 42 metrus augstais zvana tornis. Pēc Kerimäki baznīcas apskates pa piesnigušu ceļu devāmies atpakaļ uz Lapēnrantu.
Ceturtdienas rītā skolā bija jāierodas 9:30. Mēs spēlējām dažādas ziemas sporta spēles ārā un lieliski pavadījām laiku, pat nemanot, ka gaisa temperatūra bija -28oC. Mazliet gan nosalām, bet mēs jau esam latvieši kā nekā. Pēc sportiskajām aktivitātēm iepazināmies ar ikdienu sākumskoliņā. Mēs bijām ļoti pārsteigti par viņu mūzikas klasi, jo katrs bērns prot spēlēt ģitāru, bungas un dažādus citus instrumentus. Mūzikas kabinetā ir ļoti daudz instrumentu – akustiskās, bass ģitāras, bungas, ksilofoni un citi mūzikas instrumenti. Jaunieši mums nospēlēja dažas dziesmas, izklausījās ļoti labi. Mums bija iespēja iepazīt mājturības kabinetu, kurā cepām šokolādes kūku. Tā sanāca ļoti garšīga un galds arī tika uzklāts kā restorānā. Mani ļoti pārsteidza tas, ka skolēniem pašiem nekas nav jāpērk, visus produktus apmaksā skola. Vakarā bija „Disko boulings”, kur mēs varējām kārtīgi izspēlēties un izdziedāties, jo telpas atmosfēra bija kā ballītē. Pēc boulinga visi kopā braucām pie vienas somu meitenes, jo tā bija tāda kā atvadu ballīte. Pasākums bija patiesi jautrs un interesants, jau bija jūtama kopības sajūta un visi runājās un smējās. Mēs dziedājām karaoki un dejojām, apguvām dažādus somu, rumāņu, spāņu un vācu vārdiņus, dalījāmies iespaidiem un bildējāmies. Aizbraukt bija neizsakāmi grūti, jo bija patiešām fantastiski.
Piektdien mums nācās atvadīties no visiem draugiem, tas bija patiesi grūti, jo visi bijām sadraudzējušies. Mūsu lidmašīna izlidoja 8:25, tāpēc visi bijām ļoti samiegojušies. Šķirties bija skumji, lija asaras, tika doti solījumi par apciemošanu, kas manuprāt tiešām arī piepildīsies.
Brauciena laikā esam uzņēmuši daudz pozitīvu emociju, sapratuši, cik nozīmīga ir valodu prasme, ieguvuši daudz jaunus draugus, ar kuriem turpināsim sazināties nākotnē.
Amanda Anna Bērziņa 9.a klase