Šī gada 4.oktobrī mēs, 11.klases skolēni, uz pāris stundām kļuvām par pedagogiem 1.-3.klašu skolēniem. Ierodoties savās klasēs, daži bērni izskatījās mazliet apjukuši, ieraugot savu skolotāju vietā mūs, taču ar laiku viņi saprata, ka viss ir labi.

Sākot pirmo mācību stundu, gājām apsveikt skolotājas, kuru vietā strādājām, un pēc tam vārdu devām arī viņu skolēniem. Kad klašu audzinātājas bija devušās prom, īstais darbs varēja sākties.

Ja pirmajā stundā vēl īsti nejutāmies droši savās skolotāju lomās, tad drīz vien gan mēs, gan skolēni pieradām pie jaunajiem apstākļiem.

Mācību dienai tuvojoties noslēgumam, bija jūtams neliels nogurums, taču tas bija nieks, jo paši ikdienā saskaramies ar vēl lielākām grūtībām.

Kopumā mazajiem skolēniem ir patikuši jaunie skolotāji un tas, kā tika vadītas stundas.

Arī mums pašiem radās dažādas atziņas un domas par to, kā ir būt skolotājam.

“Būt par skolotājām 2.b klasei bija interesanti, taču nogurdinoši. Mazajiem ir tik daudz enerģijas, ka mēs netikām viņiem līdzi. Bija patīkami saņemt apskāviens un zīmējumus. Sapratām, ka būt par skolotājām, īpaši mazajās klasēs, ir ļoti grūti, tomēr mums tas patika. Šķita, ka arī bērni bija apmierināti, jo viņi mūs uzņēma ar prieku.” (Sabīne un Ance)

“Mums patika Skolotāju diena, lai gan tā bija nogurdinoša un prasīja daudz pacietības. Šīs dažas stundas mums lika saprast, cik grūts darbs ir skolotājām.” (Gerda un Anna)

“Šīs četras mācību stundas mums iemācīja to, ka ne visi var būt pedagogi. Skolotājam, kurš strādā ar jaunāko klašu bērniem, ir jābūt nemitīgā kustībā un jāspēj sekot līdzi katram skolēnam. Protams, šis darbs sagādā pozitīvas emocijas, taču ne vienmēr viss notiek, kā esi to paredzējis. ” (Dārta un Everita)

“Ieguvām jaunu pieredzi. Nākamgad, mācot skolēnus, zināsim, kā izkļūt no neveiklām situācijām. Protams, bija grūti, bet mēs to izturējām, un bērniem patika stundas.” (Elza un Līga)

11.klases skolniece Everita Dunce