Patriotisms ir plašs emocionāls un ideoloģisks jēdziens. Vārdnīcā teikts, ka „patriotisms ir savas valsts un tautas mīlestība, uzticība savai valstij un tautai, kā arī gatavība pašaizliedzīgi darboties tās labā”. Tātad patriotisms pēc savas būtības ir iracionāla sajūta, jo mīlestība ne vienmēr ir skaidrojama ar loģiskiem secinājumiem. Patriotisms nav politisks jēdziens, bet gan cilvēka dvēseles stāvoklis un piederības un atbildības izjūta pret savu valsti. Lai šīs izjūtas kļūtu par mīlestību, ir jāiepazīst sava valsts un tauta, tās valoda, kultūra, vēsture un māksla. Un tas, pirmkārt, ir katras ģimenes uzdevums-patriotiskā audzināšana.
Patriotisms sākas ģimenē, kad pie pusdienu galda pēc kopīgi padarīta darba kopā sēž 3 paaudzes, kad vectēva amata prasmi pārmanto mazdēls, kad Lāčplēša dienas vakarā visa ģimene piedalās lāpu gājienā. Ģimene ir valsts miniatūrā. Tāpat kā valstij, arī ģimenei ir sava kārtība (likumi), budžets, tradīcijas un vēsture. Ja patriotisms ir viena no ģimenes pamatvērtībām, tad tajā izaug morāli spēcīgi un pilsoniski aktīvi jaunieši, kas veidos mūsu Latviju nākotnē tādu, kādu to gribam redzēt jau šodien. Patriotiskā audzināšana turpinās skolā, nezaudējot ģimenes un skolas sadarbības nozīmi kopējo audzināšanas mērķu sasniegšanā.
Valsts izglītības satura centrs 2011./2012.mācību gadā audzināšanas darbā atkārtoti ir izvirzījis prioritāti-sekmēt skolēnu nacionālās un valstiskās identitātes un patriotisma nostiprināšanos, radot skolēniem iespējas līdzdalībai tautas tradīciju un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un savas skolas, novada/pilsētas sabiedriskās un kultūras dzīves veidošanā. Un tāds ir arī Rūjienas vidusskolas mācību un audzināšanas darba mērķis. Tas nu gan ir skaidrs, ka patriotisma jūtas skolēnos nevar ieaudzināt kampaņveidīgi, reizi gadā, novembrī, liekot skolēniem ieņemt miera stāju un dziedāt valsts himnu tikai tāpēc, ka tā ir jādara. Metodiskajā darbā mēs vadāmies pēc principa „rast skolēniem iespējas līdzdalībai”. Skolā patriotisma jūtas skolēnos tiek veidotas visu mācību gadu gan mācību stundās, gan ārpusstundu pasākumos, radot skolēniem iespējas līdzdalībai savas valodas, novada un tautas vēstures un kultūras iepazīšanā un kultūrvides veidošanā. Mīlēt var to, ko pazīst, kas ir emocionāli tuvs un zināms. Cieņu cilvēks izjūt pret to, ko pats ir apzinājis un kā tapšanā pats ir piedalījies. Kopības sajūta ir patriotisma jūtu veidotāja. Un kopīga mums ir mūsu valoda, tā „ir pilsēta, kuras uzcelšanā ikviens” latviešu valodas lietotājs „iemūrējis savu akmeni”.
Pirms vairāk nekā 150 gadiem jaunlatvietis Juris Alunāns aicina: „Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās.” Un līdz šai dienai viņa aicinājums ne mirkli nav zaudējis aktualitāti. „Man patīk latviešu valoda, jo tā ir cēla, skaista, skaidra un skanīga. Latviešu valoda man atgādina lietus piles uz egļu zariem- tā ir tik viegla. Centīsimies saglabāt mūsu valodu!” Tā raksta Līva Evelīna Lūse (5.b) Eiropas Valodu dienas priekšvakarā. Savus skolēnus rosināju piedalīties Latviešu valodas aģentūras rīkotajā krustvārdu mīklas konkursā „Valodas pētnieks”, un Sofija Kalniņa (5.b) kļuva par vienu no šī konkursa uzvarētājām. Ir patīkami dzirdēt, ka Sofijas mamma telefonsarunā atzīst: „skaidra un pareiza valoda ir cilvēka inteliģences rādītājs. Cenšos to mācīt saviem bērniem”. Šādā situācijā skola un ģimene iet roku rokā kopējo audzināšanas mērķu sasniegšanā.
Šogad metodiskajā darbā ir vērojama novitāte-katru mācību gada mēnesi tematiski veltīt kādam mācību priekšmetam. Par oktobri, kas ir literatūras mēnesis, stāsta latviešu valodas skolotāja Ilga Penka:
” Oktobris Rūjienas vidusskolā ir veltīts literatūrai. Literatūras mēnesis, manuprāt, tas skan ietilpīgi un nopietni, tikpat svarīgi ir mērķi, kuri realizējami šajā mēnesī, proti, veicināt skolēnos dziļāku interesi par Rūjienu kā dzimto pilsētu, attīstīt skolēnu radošā un pētnieciskā, kā arī komandas darba iemaņas. Literatūras mēneša aktivitātēs notiks pastaiga pa Rūjienas ielām, kas nosauktas pazīstamu literātu vārdos. Noteiktai klašu grupai ir paredzēta konkrēta iela un pamatīgāka iepazīšanās ar autoru, kura vārdā tā nodēvēta. Taps plakāti, prezentācijas un radošie darbi: pasakas, akrostihi, intertekstuālie dzejoļi u.c. Pastaigā skolēniem būs jābūt ļoti vērīgiem, acīgiem, lai ar fotokameru fiksētu saistošas, interesantas vietas un lietas, un izjūtas, kuras vēlāk tiks apvienotas fotokolāžā. Fiksētos mirkļus papildinās ar konkrētā autora darbu fragmentiem. Vai izdosies ielas stāstu apvienot ar tās vārdā esošā rakstnieka vai dzejnieka darbu fragmentiem, varēsim pārliecināties, kad atklāsim fotokolāžu izstādi. ”
Jāpiebilst, ka fotokolāžu izstāde būs pieejama visiem interesentiem un tā ir veltījums mūsu valstij 93. dzimšanas dienā. Skolēniem tika radīta lieliska iespēja līdzdalībai, jo fotokolāžas veido visi 5.-11. klašu skolēni. Tāpat mēs piedalīsimies arī Latviešu valodas aģentūras organizētajā skolēnu radošo darbu konkursā „Starp Tevi un mani ir valoda”.
„Jo dziļāk mēs raugāmies pagātnē, jo tālāk mēs varam redzēt nākotnē.” Šie V. Čerčila vārdi rosina skolēnus iepazīt tautas vēsturi un radīt iespējas līdzdarboties tās izzināšanā. Novembris Rūjienas vidusskolā ir Latvijas mēnesis-Latvija vakar, šodien un rīt. Mana skola, pilsēta un novads ir manas valsts sastāvdaļa. Ko es zinu par skolas un pilsētas vēsturi? Un ko es zinu par Latvijas vēsturi? Uz šiem jautājumiem skolēniem atbildes palīdz rast vēstures un ģeogrāfijas skolotāja Māra Guna Dreimane. Skolotāja ir izstrādājusi bērnu un jauniešu kultūrizglītības programmas apakšprogrammu „Novadpētniecība”, un tās ietvaros skolēniem tiek organizētas nodarbības par skolas vēsturi. 1. kl. audzinātāja Marita Kukemilka stāsta:
„Interesanta izvērsās „Skolas karoga stunda”, kurā pirmklasnieki paši pirmie iepazinās ar karoga rašanās un atjaunošanas vēsturi, varēja izpētīt karogā attēloto, pēc tam to atainojot savos zīmējumos. Saistošs bija arī skolotājas Māras stāstījums par pirmo karognesēju, mums pazīstamo dzejnieku Kārli Kalnieti un iepazīšanās ar viņa skolas karogam veltīto dzejoli. Pētījām arī fotogrāfijas, kas radušās tūlīt pēc skolas uzcelšanas. Liels bija bērnu izbrīns par to, kā mainījusies skolas apkārtne gadu gaitā.”
Novembrī 5.-12. klašu skolēniem būs iespēja iepazīties ar izstādes “Skolnieku rota. Brīvības cīņas”saturu. Izstādes pieejamību mūsu skolā organizē vēstures skolotāja M. G. Dreimane sadarbībā ar Valmieras Novadpētniecības muzeju. Pirmo reizi notiks arī patriotisko dziesmu konkurss. Skolas svētku koncerti paredzēti Lāčplēša dienā un 17. novembrī.
Telpu vizuālais noformējums papildina svētku sajūtu. Vizuāli plastiskās mākslas pulciņa( vadītāja Jana Diča) dalībnieki veido instalāciju „Magones”, bet vizuālās māksla stundās top darbi „Mana Latvija”. Skolēnu darbus varēs aplūkot 2. stāva foajē.
Novembrī klases stundās biežs viesis būs novada vēstures zinātāja un izcilā stāstniece Līga Siliņa.
Skolēniem tiek piedāvātas daudzveidīgas iespējas izzināt vēsturisko kultūrvidi un līdzdarboties tās veidošanā jau šodien. Tā rodas skolēnu piederības un atbildības izjūta pret savu valsti, kas ir pamatā tai īpašajai dvēseles jušanai, ko sauc par patriotismu.
Patriotismu nevar ne izmērīt, ne nosvērt, bet tas ir katrā cilvēkā. Mazāk vai vairāk, bet ir. Īsts patriots par savu patriotismu skaļi neklaigā, par to liecina viņa darbi. Mērķtiecīgs mācību darbs un sabiedriskā aktivitāte ir galvenie priekšnosacījumi, lai 12. klases skolēnam tiktu piešķirts goda nosaukums „Gada skolēns”. Šogad klasesbiedri ir izvirzījuši Initu Gulbi (12. a) un Artūru Gruzdiņu (12.b). nosaukuma „ Gada skolēns 2011” piešķiršanai. Intervijas ar šiem skolēniem novembrī būs lasāmas skolas mājaslapā.
Tas nu būtu tā nedaudz par patriotismu un audzināšanu, valsts svētkus gaidot. Mani pārliecina Antuāna de Sent- Ekziperī vārdi:” Dzimtene nav novadu, ieražu, bagātību summa, ko prāts var vienmēr aptvert. Tā ir Būtība.” Un mans papildinājums: ”Tava Būtība. Mana Būtība. Mūsu Būtība. Tautas Būtība.”
Alda Jansone