Patriotiskā audzināšana

Lai sekmētu skolēnu līdzdalību Baltijas ceļa 25.gadadienas atceres norisēs un iesaistītu viņus kolektīvās atmiņas saglabāšanā, veidošanā un pēctecības nodrošināšanā, Valsts izglītības satura centrs (VISC) aicināja izglītības iestādes septembrī organizēt Baltijas ceļa stundas, atceroties 23.augusta notikumus 1939.gadā un 1989.gadā, tiekoties ar Baltijas ceļa dalībniekiem un godinot brīvības cīnītājus, tādējādi stiprinot bērnos patriotisma jūtas un valstisko apziņu..

Arī Rūjienas vidusskolas skolēniem tika organizēta Baltijas ceļa stunda „Ejam tālāk pa Baltijas ceļu”, lai sekmētu skolēnu izpratni par notikumiem, kas risinājušies trešās atmodas laikā, vienojot vairāk nekā miljonu Baltijas valstu iedzīvotāju.

Tā septembra rītā 1.- 4.klašu skolēni kopā ar pedagogiem, skolas direktoru, vēstures skolotāju un četriem Japānas viesskolēniem kāpa autobusos, lai dotos uz Unguriņu – Lilli robežpunktu ar Igauniju.

Vēstures skolotājas Māra Guna Dreimane pastāstīja par Baltijas ceļa nozīmi. Skolotāja ļoti vienkārši izskaidroja, kāpēc pirms 25 gadiem trīs Baltijas valstis pārsteidza pasauli – cilvēki sadevās rokās, veidojot unikālo Baltijas ceļu kā vēstījumu pasaulei par savu vēlmi dzīvot brīvā un neatkarīgā valstī. Interesanti tāpat bija uzzināt, ka 1989.gada 23.augustā LTF noorganizētajā vērienīgajā akcijā, kad cilvēki sadevās rokās no Tallinas līdz Viļņai, izveidojās 600 kilometrus gara cilvēku ķēde.

Atceres stunda turpinājās pie Baltijas ceļa piemiņas zīmes, kuras autors ir Rūjienas metālmākslinieks Andris Dukurs. Šo savdabīgi interesanto piemiņas zīmi Unguriņu robežpārejas punktā atklāja 2009.gada 23.augustā Baltijas ceļa 20.gadadienā. Šeit mūs sagaidīja Ķoņu pagasta kultūras dzīves ilggadēja vadītāja, ikgadēja Baltijas ceļa atceres pasākumu organizatore Maruta Krastiņa. Bērni ar interesi klausījās novadnieces atmiņu stāstā par izjūtām, emocijām un kopības sajūtu, ko cilvēki izdzīvoja Baltijas ceļā. Toreiz , 15 minūtes sadevušies rokās, cilvēki apliecināja ticību brīvībai, demokrātijai un neatkarībai. M.Krastiņa atceras, ka bijusi sajūta, it kā elektriskā strāva izietu cauri, tik saviļņoti tad jutās cilvēki.

Aizdedzām līdzi paņemtās svecītes, novietojot tās pie minētās piemiņas zīmes RV ( Rūjienas vidusskola) formā, godinot un atceroties brīvības cīnītājus. Lai bērni labāk izprastu tās emocijas, kādas pirms 25 gadiem Baltijas ceļā piedzīvojuši viņu vecāki un vecvecāki, visi - gan skolotāji, gan skolēni, gan Japānas viesskolēni - ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Eiropas Savienības karogiem sadevāmies rokās un izveidojām savu Baltijas ceļu, lai mūsu bērni un mēs paši neaizmirstu šo notikumu, ar kuru tagad lepojamies! Stundas noslēgumā skolēni kartē iezīmēja Baltijas ceļa maršrutu no Tallinas līdz Viļņai.

Vēlāk viņi, daloties pārdomās, atzīmēja, ka patikusi sadošanās rokās un karogi; jauki bijis fotografēties, iestājoties Baltijas ceļa piemiņas zīmē; bijis prieks par visas skolas kopību; Linda Varnasa no 4.a klases dalījās savās sajūtās: „Tu mīli zemi, kur esi piedzimis. Es nebaidos teikt, ka esmu latviete.” Bet Ranta Solnceva no 4.b klases piebilda: „Šajā vietā biju pirmo reizi. Man bija interesanti izlasīt plakātā rakstīto. Uz tā es pamanīju cilvēku rindu. Bija interesanti nostāties mazā ķēdē, līdzīgi kā tas bija Baltijas ceļā.”

Tā mūsu skolēniem bija vienreizēja un neatkārtojama vēstures stunda. Viena lieta ir stāstīt stundās, ka kādreiz ir bijis tāds Baltijas ceļš, otra lieta - pašiem piedzīvot. Ceru, ka šo stundu bērni atcerēsies visu mūžu un tagad Baltijas ceļš viņiem būs kaut kas personisks un sirdi skarošs.

Rūjienas vidusskolas skolotāja Silva Liepiņa