Kādu dienu atskan tālruņa zvans. Laikraksta "Liesma" žurnāliste jautā, kā klājas mums Rūjienā! Apkārt viss mutuļojot, par izglītības jautājumiem runājot: ko reformēs, ko optimizēs, kādas pārmaiņas draud ... Šodienas laikrakstā ikviens var iepazīties ar mūsu sarunas atstāstu, un prieks, ka žurnāliste saklausīja to, kā patiesībā ir - mēs nesūrojamies par nezināmo nākotni, bet arvien vairāk pārliecināmies, ka ideju ir daudz un visvairāk pietrūkst laika tās visas realizēt, atliek tikai strādāt. Vai tiešām tā arī viss notiks, kā sarunā apspriedām, vai tikmēr būs jau radušies citi risinājumi - laiks rādīs!
Mēs jūtam, ka nav vērts tērēt spēkus, lai "ceptos" līdzi visādiem "mutuļiem un putām" par mūsu vai vienu otru kaimiņu skolu, kas ik palaikam "uzpeld" internetā un pazūd nebūtībā tāpat kā vēl šogad 11. maijā uzsnigušais sniegs (attēlā), kā tas ir arī tagad, kad publicēts J.Turlā pētījums par Latvijas skolu tīkla optimizāciju (www.izm.gov.lv, skolu tīkla pētījums, noslēguma ziņojums). Mums ar kaimiņiem ir ļoti laba sadarbība - gan kopīgi svētki, gan eksāmenu laiks un vēl citas aktivitātes; un uz tādu ceram arī turpmāk!
Kamēr 100 pilotskolas izmēģina nozares ministrijas iecerētās pārmaiņas izglītībā, pārējie pedagogu kolektīvi nesēž un nevaimanā par to, ko sola priekšdienas, bet domā un jau dara, kā saka, dotajā virzienā, jo šaubu nav, ka izglītībā pārmaiņas ir nobriedušas.
Rūjienas vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā NELDA JAUNZEME apstiprina:
«Jau otro gadu domājam un, galvenais, strādājam kompetenču izglītības un jaunā mācību satura virzienā. Papētījām citu skolu pieredzi, arī paši sapratām, ka ierasto 40 minūšu ir par maz, lai bērns var iedziļināties konkrētajā tēmā, paspēt ko noderīgu atrast internetā, sagatavoties un padarboties grupās. Un tāpēc mūsu stundu saraksts ir veidots pa stundu blokiem. Tas bija mans pagājušā mācību gada pavasara skolēnu brīvlaika darbs — izveidot šādu stundu sarakstu, lai kā skolēni, tā skolotāji sāktu pierast pie cita mācību procesa modeļa. Saprotams, ka klausīties kolēģu stāstīto ir viena lieta, pavisam cita — piedzīvot un pašiem izmēģināt praksē. Tā, sākot ar 4. klasi, līdz mācību gada beigām plānoju tā sauktās pāra stundas, izņemot mūziku, sportu.»
Pētījums atklāj, ka Latvijā 53% skolēnu jūtas pārslogoti, 48% neizguļas un 27% skolā nepietiek laika paēst. Taču kopumā bērni jūtas laimīgi, priecīgi un pārliecināti par sevi.
“Bērnu labsajūta Baltijas valstīs” ir 2017. gadā veikts pētījums, kas iezīmē vairākas būtiskas tēmas bērnu labklājības, izglītības un veselības jomā. Pētījums tika veikts visās trijās Baltijas valstīs, tā ietvaros tika apkopoti statistikas dati, kā arī īstenota kvantitatīvā aptauja, kurā piedalījās 2000 bērnu, vecumā no 10-17 gadiem.
Bērnu subjektīvo pašnovērtējumu dati liecina, ka vispozitīvāk bērni vērtē situāciju ģimenē un savu dzīves vidi kopumā, savukārt salīdzinoši zemāk vērtē situāciju skolā un ģimenes materiālo stāvokli. Novērojams, ka bērni diezgan labi adaptējas konkrētos apstākļos un kopumā savu dzīvi vērtē pozitīvi. Latvijas bērni apmierinātību ar savu pašreizējo dzīvi kopumā vērtē kā labu, vidēji 1-10 baļļu skalā, liekot 7,8.
Pētījuma ietvaros bērniem tika jautāts – “Cik bieži Tu ikdienā piedzīvo šādas situācijas un sajūtas?” Apkopojot atbildes “Bieži” un “Vienmēr” tika saņemts šāds procentuālais rādījums:
 Ieteikumi bērna disciplinēšanai | 929 kB |
