“Silto džemperu diena” ir ikgadēja akcija, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par klimata pārmaiņām un veicināt videi, klimatam draudzīgākus paradumus. Silto džemperu dienā skolu telpās tiek nedaudz samazināta temperatūra un visi ir aicināti uzvilkt siltāku džemperi, tādējādi arī simboliskā veidā apliecinot atbalstu iniciatīvai.

Kampaņa aizsākās 2005. gadā, kad Flandrijas reģiona Ekoskolas, Kioto protokola iedvesmotas, rīkoja pirmo Silto džemperu dienu. Tās sākotnējā ideja bija atgādināt par klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi, aicinot veikt vienkāršas ikdienas darbības, piemēram, samazināt apkures jaudu un uzvilkt siltāku džemperi, biežāk braukt ar velosipēdu, ēst vietējo, bioloģiski audzētu un pēc iespējas augu izcelsmes pārtiku, izslēgt elektroierīces, kad tās nelietojam un citas līdzīgas iniciatīvas. Šajā dienā Flandrijas teritorijā uzskatāmi izdevās samazināt radītos ogļskābās gāzes izmešus, kā arī veicināt skolēnu, uzņēmēju un varas iestāžu pārstāvju informētību par klimata pārmaiņu problemātiku.

          Patrīcija Ketija Kukaine ir Rūjienas vidusskolas 11. klases skolniece, un kopš šī mācību gada sākuma viņa ir arī skolēnu pašpārvaldes prezidente. Patrīcija Ketija ir rūjieniete kopš dzimšanas, un Rūjienas vidusskola pagaidām ir vienīgā mācību iestāde, kurā viņa ir mācījusies un mācās. Skolas žurnālistes aicināja Patrīciju Ketiju uz interviju.

          Cik ilgi tu iepriekš darbojies skolēnu pašpārvaldē, pirms tiki ievēlēta par pašpārvaldes prezidenti?

          Pašpārvaldē kopumā darbojos tikai otro gadu, lai gan vēlme iesaistīties tās darbā radās jau agrā vecumā, tas varētu būt 6. vai 7. klasē. Vienmēr pietrūka pašpārliecinātības un drosmes uzdrīkstēties.  Tobrīd blakus nebija arī  neviena drauga, kurš gribētu kopā ar mani doties uz pašpārvaldi.

          Cik daudz dalībnieku šobrīd ir tavā komandā?

           Pašpārvaldes komandā ir 26 skolēni no 8. līdz 11. klasei un divi  pedagogi konsultanti, kā arī  darbojas pašpārvaldes izaugsmes grupa 15 jaunāko klašu skolēnu sastāvā.

          Kā jūs sadalāt pienākumus?

          Pienākumu sadalei veidojam tabulu, kur tiek sarakstīti pienākumi un attiecīgi katram pienākumam pretī tiek ierakstīts skolēna vārds, kuram  uzdots izpildīt konkrēto uzdevumu. Ir reizes, kad katrs pats var izvēlēties veicamo uzdevumu . Tāda kārtība sāka darboties tikai  šogad, pagaidām esam procesā, lai tā pilnvērtīgi funkcionētu.

          Kas līdz šim jums ir  bijis visgrūtākais darbs? Kāpēc?

          Pagaidām personīgi man visgrūtākais darbs ir bijis saliedēt jauno komandu. Komandas grūtākais darbs ir bijis erudīcijas spēle “KO TU?”. Tas ir ļoti apjomīgs un detalizēts pasākums, sākot ar uzdevumiem un scenārijiem, tehniskajām lietām, līdz pat vizuālajam noformējumam.  Ir jāsagatavojas laikus un rūpīgi, lai spēļu dienā viss ietu raiti un bez problēmām, kā arī lai būtu patīkami pašiem spēles dalībniekiem. Veidojot šādu pasākumu, ir jāuzņemas liela atbildība.

          Un kāds bijis vieglākais darbs?

          Grūti teikt, kas ir bijis vieglākais darbs. Katram uzdevumam, darbam un pienākumam pievēršam lielu uzmanību, lai pat vienkāršākās lietas būtu paveiktas kvalitatīvi.

          Kas  tev pašai ir izdevies vislabāk? Ar kādu savu sniegumu  tu lepojies?

          Pagaidām grūti uz to atbildēt, jo nemaz jau tik ilgi nedarbojos pašpārvaldē. Bet es varu pateikt, ka man gandarījumu sagādā noformējuma izveide. Domāju, ka tas man arī labi izdodas.

          Vai mazajā skolā varētu būt   atsevišķa skolēnu pašpārvalde?

          Ja no skolēnu puses ir ieinteresētība, kāpēc gan nē? Tikai ir jāsaprot, ka pašpārvalde nav tikai pasākumu organizēšana. Skolēnu pašpārvaldes mērķis ir brīvas un atvērtas vides radīšana, kur ikviens skolēns var pilnveidot savas prasmes un zināšanas, sadarboties ar skolas biedriem un dot pienesumu savai izglītības iestādei.

          Kādām 3 būtiskām rakstura īpašībām jāpiemīt pašpārvaldes dalībniekam? Kāpēc?

          Radošums, drosme un pašpārliecinātība. Radošums, lai radītu idejas. Drosme izteikties. Pašpārliecinātība, lai pastāvētu par savu viedokli.

          Kāda ir pašpārvaldes emocionālā atmosfēra?

          Katru dienu tā ir pilnīgi citādāka, tātad-mainīga.

          Kā tu pēc darba pašpārvaldē  atpūties? Kas tevi garīgi uzlādē un kur ņem dzīvesprieku?

          Esmu sapratusi, ka īsti nemaz nemāku atpūsties. Bet enerģiju atgūstu,  pavadot laiku ar draugiem vai pie dabas, vai siltākajā sezonā- mototrasē.

Vai Tu esi kļūdījusies?

          Protams, visi cilvēki kļūdās. Kļūdīties ir cilvēcīgi, galvenais – kļūdu dēļ  nepadoties ceļā uz mērķiem.

          Kāds ir tavas dzīves līdz šim lielākais atklājums?

          Varbūt tas izklausīsies skarbi, bet esmu sapratusi , ka ne visiem cilvēkiem  var uzticēties.

          3.augustā Rūjienas vidusskola svinēs 105. dzimšanas dienu un būs absolventu salidojums. Ko tu novēli savai skolai dzimšanas dienā?

          Lai mana skola turpinātu augt un attīstīties. Vēlos, lai tā spētu kalpot kopienai vēl vismaz 105 gadus un ilgāk, nodrošinot mērķtiecīgu audzināšanu visiem skolēniem. Lai mūsu skolas audzēkņi būtu vistalantīgākie un veiksmīgākie! Lai katra diena skolā  piepildītu mūs visus ar spēku, izturību un laimes sajūtu! Mēs esam maza skola, bet mēs esam drosmīgi un ejam uz cēliem mērķiem.

          Savukārt mēs tev, Patrīcija |Ketija, vēlam drosmi, izturību un veiksmi, vadot skolēnu pašpārvaldes komandu! Lai mums visiem kopā izdodas!

Interviju veidoja skolas žurnālistes Andželika un Elīza Elizabete (7.b), Adriana un  Santa(5.a),Emīlija, Emma un Anna (4.a).

Foto no Patrīcijas Ketijas personiskā arhīva

Viena no labas izglītības atslēgām ir pārdomāta vērtēšana – skaidri mācību mērķi, vērtēšanas kritēriji, skolotāju vadīts process un vecāku atbalsts. Vērtējums nav tikai atzīme, bet arī atgriezeniskā saite, kas palīdz bērnam uzlabot savu sniegumu un attīstīties. Tāpēc no 2024./2025. mācību gada visās Latvijas skolās stāsies spēkā izmaiņas vērtēšanas pieejā. Vairāk par vērtēšanas pieeju: www.skola2030.lv/vertesana

Attachments:

VISC_Vertesanas_Principi.pdf

605 kB